oma: ^_____^
skan: Prāta Vētra - Kā jau svētdienās
Ir tik jautri.
Ir lieliski.
Bijām tikko pie tantes, kura jau sesto gadu taisās braukt uz ārzemēm, sesto gadu taisās nokārtot naturalizācijas eksāmenu un sesto gadu šo lietu neizpildē ir vainīgi visi citi. XD
Man nācās visu laiku turēt pie lūpām kafiju, jeb šķidrumu ar puskaroti kafijas, bet man savajadzējās tā vairāk, kad viņa nebeidza atkārtot "Oj, nu kakie maļeņkie da prijatnije! Uķuķu!" un spieda mutē cepumus, reizē sakot, vai nevēlamies kartupeļus un sardeles. Sēdēju stūrī, smaidīju un no malas vēroju, ka māsa atkaujas no jautājumiem "Nu, kogda žeņitsa? U tebja pareņ vedj est?". Hahaha. Kad beidzot tikām prom, viņa mūs pavadīja un lika sabērt daudz ābolu, kad to neizdarījām (paņēmām par maz) viņa atkārtoja "Vot, požaļeiķe!" un man bija sajūta, ka viņa vakarā ieradīsies ar cirvi. XD
Tad gājām pa ielu un dziedājām, es turējos viņai elkonī, "Gospoža tvoih snov".
Jā, mani lieliskie krievu radinieki. Bet vismaz vairs nesmejas par to, ka man ir akcents. Man tas ir .. pazudis. ^_^
Interesanti, kā iet Vitai. Viņa ir tik jauka. Vajag kādu lielu rautu sataisīt. Žēl, ka neviens tuvākajā laikā kāzas nesvin, varbūt tomēr māsa..
kaut kā..
Gribas beidzot svētkus, kuros nebūs jāklausās "Mana aknu ciroze" vai "Un tur man bija tik daudz strutu, ka.." , bet varēs uzgavilēt un aurot "rūgts!" garā, kuplā kleitā - kā jau līgavas māsai.
Ak, kungs, es neesmu bijusi nevienās kāzās.!
Savējās nebūšu jau nu noteikti. XD
