Ēdu vīnogas.
Tās ar pakšķi atraujas no kātiņiem, un iekrīt man mutē.
Es nezinu kādēļ, bet es dzirdu Manchester United spēli ar kādu komandu. Es izslēgšu televizoru.

Izslēdzu.

Ir tik patīkami kluss. Es varētu neaiziet uz volejbola treniņu, bet jau vakar apsolīju, ka tur būšu.
Kdievs.

Es vienmēr varu izmantot savu iztēli aizbildinājumu prātošanai.

"Biju pie ārstes."
"Kāpēc. Kas atkal noticis. Ar ko saslimi."
"Ar hronisku atsacīšanos no saviem plāniem, un nespēju kārtīgi izlemt."

Un, ko es darīšu, ja neaiziešu?

1. Es domāšu par viņu. Es neko nedarīšu un gulēšu uz grīdas , vai sēdēšu uz gultas atzveltnes, vai uz galda , vai uz balkona, atspiedīšos pret palodzi tieši tajā vietā, kurā viņš smēķēja.

2. Es izlikšos, ka mācos. Izlikšos pati sev.

3. Tiešām mācīšos. Piemēram, ģeogrāfiju. Jo skolotāja ir sātans. Vai Vēsturi. Jo tas mani interesē, jā. Pirmais pasaules karš, mans konspekts.

"Starptautiskā saspīlējuma pieaugums.

Francija pat pēc Alžīrijas un Tunisijas iekarošanas stiepj rokas pēc Marokas. Vilhelms Kautkurais paziņo, ka frančiem nav nekādu tiesību (priekšrocību, drīzāk) Marokā, un Vācija aizstāv tās neatkarību, un vēlas tirdzniecības brīvību. Šamējie noteikti iekarotu Maroku franču vietā, vai ne.

Spānijā 1906. gadā tiek rīkota Starptautiskā konference, kurā tiek izlemts - visām valstīm = tiesības Marokā.

Franči saka nē, un ieved tur karaspēku. Nu, Marokā.

Vācieši izmanto vietējo cilšu sacelšanos (??), reizē 1911. g . nosūta uz marokas ostu divus kreiserus un lielgaballaivu "Pantera". Visai šaubīgi, Vilhelm.

Tūlīt būs karš ! ^_^ bet. iejaucas Anglija. Vācija tiek spiesta atkāpties un atteikties no pretenzijām. lol.

1908. g. ,pēc jaunturku revolūcijas Turcijā, Austro pasludina, ka pēc berlīnes kongresa okupētā Bosnija un Hercegovina ir tās zemes.

Serbijai tas nepatīk. Serbija gatavojas karam. Tas viņiem patīk, jā, un šis patikšanas pret karu fakts pierādīsies vēl reizes desmit .

Krievija atbalsta Serbiju.

Vācija - Austro.

Taču, pēc krievu - japāņu kara 1905. gadā novājinātā kr. impērija iesaka serbiem piekāpties.

Austroungāri owno gan serbus, gan bosniju un hercegovinu. Jē!

1912. g. grieķi, bulgāri , serbi (atkal.) un melnkalņi ar slepenu krievu atbalstu noslēdz savienību, un sāk karu ar turciju. uzvar sabiedrotie. turki zaudē gandrīz visus balkānu iekarojumus, bet viņiem tur taču bija arī skaistās vīna plantācijas! un mans vecaistēvs!

maķedonijas dalīšana izvēršas galēji nesmuki, izceļas otrais Balkānu karš 1913. gadā. Bulgārija vs. Serbija, melnkalne, grieķija un rumānija. Opā.

Krieviem vēl vairāk neiepatīkas Austro. īpaši nejauki visu sadarīja Serbijas (akdievs.) un Melnkalnes centieni atgūt Adrijas jūras piekrasti (to, kur es biju. aptuveni)

Krievija to dikti atbalsta. Austro grib taisīt Albāniju. Krievija piekāpjas (KĀPĒC KO ATBALSTĪT, LAI PIEKĀPTOS, VISU LAIKU?! KUR PAŠCIEŅA?! KUR GODS?!) un 1912. Albānija parādās uz pasaules kartes. "



Šausmas. Pretīgs konspekts.
Es labāk palasīšu mācību grāmatu, jā, tā man ir, un tā man nav jāpērk.

4. Spēlēšu Šopēna valsi, velns. Vai ko citu. Es nezinu.

5. Dziedāšu, man šodien tomēr ir solfedžo.

6. Ak, jā, esmu ielūgta uz diviem svētkiem, dzimšansdienām, dzeršanām. Meiteņu. Vairs nerakstās.

Un, manas prāta spējas ir tiešām zemu novērtētas.
Prasiet GoldLeader, par pavedienu.
Tiem, kas TIEŠĀM vēlas zināt, kas un kāpēc tur īsti bija and stuff.

Viņš nesen iedeva man Hotakainenu. Es viņu apbrīnoju. Grāmatā - nesalocītas lapas. Neviens papīriņš, iemests, lai atcerētos
lappusi. Neviena burzījuma. Lapas stūrīša, nosmērēta ar šokolādi. Nekā.
Kaut ienīstu, kad citi paņem jaunu grāmatu vai kladi, sāk to ar kulakiem spiest uz pusēm, lai varētu kārtīgi apskatīt. Tas ir brutāli, manas grāmatas.. Es viņas mīlu, kad tās izskatās nolietotas, manis nolietotas, ar tējas pilieniem vai ko tādu. Es labprāt redzu, kā lapas pēc gadiem kļūst dzeltenīgas, un varu iedomāties savus sīkos, uzkāpjam uz krēsla, un skatāmies uz tik senajām lietām. Un atrast kādu kalendāra lapiņu. Divdesmit gadus vecu. Ir nu gan, mammu. Jā. Tas bija sen. Cik tev bija gadu. Mazliet vairāk kā tev. Tu gāji skolā. Jā. Man bija interesanta audzinātāja, kura neēda krējumu un piena produktus, jo vienmēr bija uz dietās. Viņa ir ļoti jokaina, ne tā, mamm. Bija gan. Mammu, kas garšīgs mājās. Es sacepšu keksu, ja vēlēsies. Tu man palīdzēsi, un tad mēs kopā ēsdami keksu, apskatīsimies grāmatu. Vai arī skatīsimies tagad. Skatīsimies pēc tam. Es gribu liet pienu miltos. Man patīk tā zļurga. Un tu, mamm, arī man patīc.
Ak, savus bērnus es mīlēšu. ^_^