bija | July 30th, 2007 | būs
Eva [userpic]

Humm.

July 30th, 2007 (01:55 am)
skan: tikš - tikš - tikš

Tas ir pārāk neestētiski.. šie testi.

You Are 26 Years Old

20-29: You are a twentysomething at heart. You feel excited about what's to come... love, work, and new experiences.

Eva [userpic]

Prieks, kur tu rodies? CIEŠANĀS. :D

July 30th, 2007 (02:00 am)
oma: tā liek justies ļ. nogurušai.
skan: Amy Winehouse - Me and mr Jones

Tā. Padomāsim. Kas šodien notika?

.1 Es satiku Adē
.2 Mēs runājām
.3 Mēs daudz runājām
.4 Šoreiz klaigājām nevien "black Metal ist Krieg" , bet arī "Deutschland uber alles" .
.3 Bijām Čili picā. Divreiz!
.4 Bijām interneta kafejnīcā 'planēta', baidoties, ka satiksim bondaru O_O bet.. ^^ viss sanāca drusku, drusku savādāk.. kuš!
.5 Es pasūtīju visus jaunos ticības un sevis meklējumu fanātiķus, savai māsai un vecākiem sakot :"Es neiešu svētceļojumā. Mans La Veja virziena sātanisma sensei piedāvāja to, ko neviena cita ticība man nekad nepiedāvās. Es dabūšu cepumus"
Skaidrs, ka viņu izteiksme bija drusku, drusku neapmierināta par šiem naivajiem izteikumiem. Es vienmēr visvairāk tieku sodīta, kad neesmu domājusi ko nopietni un tādēļ mani neizprot. Bet. Pie visa pierod.

Vakar man likās, ka ir jauki, ja man zvana.
Šodien, precīzāk - deviņos no rīta - kad viņš mani iztraucēja uz divdesmit minūtēm no svarīgā sapņošanas procesa, es biju tik nikna, TIK nikna, ka izlikos, ka tūlīt aizmigšu.
Tad, kad neatbildēju jau kādas minūtes trīs, viņš saprata manu mājienu un taktiski vaicāja, vai esmu aizmigusi, uz ko tūdaļ priecīgi atsaucos ar "Jā!".

Man spieda kaklā kaut kas nepateikts. Kopš vakardienas. Biju tik laimīga, kad atcerējos par tikšanos ar Adē pēcpusdienā, tas bija labākais ko spēju vēlēties. Bija jautri skatīties uz cilvēku sejas izteiksmēm mums apkārt, kad runājām par nacionālsociālismu; šo romantiskāko no režīmiem. ^^ Estētiski skaistāko. Uzzināju tik daudz no Adē, un saku paldies. Tās bija noderīgas zināšanas. Cik savādi ir ar viņu kopā. Parasti ar citiem cilvēkiem es nespēju pavadīt daudz laika kopā - triju stundu laikā es jau jūtos tik nogurusi un vārga, ka nevaru turpināt sarunas. Cilvēki atņem man spēkus , jo - labi vai slikti - esmu ļoti trauksmaina un emocionāla. Tas ir garīgi grūti.
Ar Adē stundas pagāja kā minūtes. Tikāmies pustrijos un pusvienpadsmitos atvadījāmies uz perona - es tiešām nevēlējos doties atpakaļ uz Jelgavu.
Mēs tiešām esam tik ļoti līdzīgas.
Kad sarakstīju intereses user profile lapā, es pārsteigta atklāju, ka tavas ir praktiski tādas pašas. Jūtos muļķīgi, itin kā būtu nošpikojusi tavus uzskatus kā mājasdarbus algebrā.
Paldies par kulonu. Atkārtots paldies.

Par to nepateikto. Es sapratu. Man nevajag nevienu. Man ir labi būt vienai. Tagad un te , es jūtos lieliski. Esmu pašpietiekama. OH, HELL.
Es negribu, vienkārši negribu tagad satikt to Ēvaldu vai Lāci, kā viņš sevi sauc. Man.. man viņš nav vajadzīgs. Es neredzu tam jēgu.
Tā ir tizla sajūta.

Tas ir tas, ko es varu pateikt visiem. Taču to, kādēļ man ir slikti, es pataupīšu privātam postam.

Eva [userpic]

July 30th, 2007 (01:13 pm)
oma: ^_^
skan: nekas nečaukst, velns lai parauj

jā. Jā, jā, jā.
Hell.

ignore.

bija | July 30th, 2007 | būs