~Otrais dublis~

Man gan būtu izcili stulbi nepabeigt, principa pēc, lai es tagad varētu teikt - vot, darīju kā gribēju :D ņemot vērā, ka tas bija tikai bakalaurs, kas jāpabeidz. Tā ir nedaudz cita situācija.
Tā doma ir par to, ka cilvēkam pasaka priekšā, kam viņam jābūt, kur viņam jāstudē, kur jāstrādā, ar kādu cilvēku kopā jābūt tikai tāpēc, ka mamma/tētis/sabiedrība tā grib. Un tas cilvēciņš kā aita klausās nevis savās vēlmēs, bet kaut kādos apkārtējos ieteikumos.

Pat to džeku neatceros, ka tā būtu teikusi, bet domai piekrītu vēl arvien :P Ne gluži izglītības ziņā augstāko viņam vajag (tolaik laikam tas man kāds intelekta etalons būs bijis), bet gudram (vismaz neeedaudz gudrākam par mani) gan jābūt.

Mīļajam ir formāli [tikai] vidusskolas izglītība, bet kā personība un ar savām zināšanām (ja salīdzinam akadēmisko inteliģenci :D) viņš nopietni 'ieliek' dažam labam maģistrantam.

Bet sociālais stāvoklis man ir gan svarīgs, jā. Jo tas kaut kādā mērā norāda uz spēju kaut ko sasniegt.