~Otrais dublis~

Viens no faktoriem, kas nosaka cilvēku savstarpējās saprašanās robežu, ir vienotu jēdzienu definīciju trūkums un katra tā uztveres atšķirības.

Man ir sākušās 'miega problēmas'. Nevaru pagulēt. Nevaru arī ieēst. Paranoja, ka no manis atkal gaida būt labākajai, veiksmīgajai, gudrajai. Jā, jā, VS, no manis arī gaida būt 'brīnumbērnam'. Visā, ko es daru. Tāda tieksme pēc ideālisma. Bet ideālu nav iespējams sasniegt.
Un tās pat vairs nav 'ārējās' gaidas, es tās esmu pārvērtusi par pašas gaidām, gluži kā iekšējo mehānismu.

Tāpēc man ir bail kļūdīties. Jo kļūdas atrodas ideālisma skalas pašā apakšā. Tāpēc arī ir bail vispār kaut ko sākt darīt. Nu, re, nonācu pie vecā labā secinājuma, ka nekļūdās tikai tas, kas neko nedara.