~Otrais dublis~

Siltā pēcpusdienas saule ielīst man tieši sirdī, jo tik viegli, tik viegli tagad. Tik ļoti es esmu atkarīga no laba laika, ka ar bailēm gaidu tā sabojāšanos. Šī laikam ir aukstos rītos gaidītā atvasara. Vēl pāris dienas. Dažas. Varbūt pat kādu nedēļu.

Kolēģis iet prom. Tik tā jocīgi, ka 'ne čiku ne grabu', un šis jau piektdien nozudīs. Oficiāli tas, protams, no viņa puses nav pateikts, tik pa 'kuluāriem' izrunāts. Kā tāds kāmis klusētājs.

Kā rādās, šodien būs ražīga postu diena, jo

*'priekšnieks' :) prom, tādējādi arī es netieku trobelēta, jo ar pavisam svarīgo projektu jautājumiem mani nedrīkst traucēt
* dažādu jautājošo meilu par pilnīgi triviālām tēmām arī šobrīd nav
* 'depresija sākas tad, kad internetā vairs nav, kur iet' - tādā gadījumā man vajadzētu būt uz nervu sabrukuma robežas. O, nē, vēl eatliver.com updeiti nav iečekoti.
* jūtos radoša (literāri, protams, ne kā citādāk)
* šodien ir īpaša vēlme paust savu viedokli pa labi un pa kreisi, un riņķī apkārt, tādējādi izklaidējos gan literārajā, gan komentēšanas lauciņā
* visu dienu gaidu vienu meilu ar kreatīvajiem materiāliem... vēl neesmu sagaidījusi. Vai nu nāksies piespamot cibu, vai arī doties mājās. Damn you, radošie!