~Otrais dublis~

Man nav īsti ko rakstīt, bet manai galvai jaušama līdzība ar tukšu kasti. Tā nav ne nodrāztā rudens depresija, ne panīkums, bet tāds 'nevājš' intereses trūkums par visu, kas nav digitāls. Tikai vēl štātes (lasi: drēbes) aktuālas, jo, kā reiz, svētdiena tika pavadīta kā vēl nekad lietderīgi - iepērkot 'lai-neteiktu-ka-nav-ko-vilkt' stila kara ekipējumu. Ja pie interesējošām nodarbēm neskaita arī piektdienas vakara izklaides, kas tika aizvadītas zem alko zīmes, tad esmu nonākusi līdz stadijai, kad manas vēlmes aprobežojas ar 'ēst', 'gulēt' un ..

P.S. Gribu vēl tikai uz bibliotēku aiziet pēc kaut kā pseido-intelektuāla. Citādi manai 'piedrāzt-visus' sajūtai nebūs psiholoģiska pamatojuma.