~Otrais dublis~

Mans izskats uzliek zīmogu. "Bams! Tu esi sīkā!" - uz pieres parādās svaigi ietetovēts marķējums pēc katra jauniepazītā cilvēka skatieniem. Kāpēc tādas domas, kāpēc tieši šodien? Vienkārši. Slepus lūkoju bildes, kuras varbūt pat nevajadzēja 'lūrēt' un spītīgā dusmībā lādējos uz saviem apaļajiem vaidziņiem, nedaudz uzrauto snīpīti, lielajām ačelēm - piemīlīgo 'purniņu', tā teikt. Salda, naiva, sīka un atvērta - tā vizuālā pārliecība spogulī mēģina man ieskaidrot. Un te sākas apburtais aplis. Uzskatu, ka tas ir visnotaļ tālu no patiesības, apkārtējie mēģina pārliecināt par pretējo, es mēģinu pārliecināt apkārtējos, galu galā - mans spoguļattēls beidzot pievienojas situācijai un iesaka nekašķēties, bet piespēlēt. Nekas, manai wannabe aktrises karjerai tas tikai par labu nāks.