~Otrais dublis~

Laikam bija tāds teiciens, ka katrs saņem pēc nopelniem. Es beidzot arī. Visu laiku apsmēju WoW spēlētājus, līdz pati pamēģināju 'paniekoties' ar šito MMORPG. Jāatzīst, ka biju kļūdījusies savos augstprātīgajos spriedumos, un spēle ir patiešām adiktīva.

Atļāvos būt vāja. Ir tik grūti iemācīties būt vienai/m. Bet tik sasodīti noderīgi. Drīzāk saprast, un pieņemt. Nebaidīties pastāvēt par sevi, ar neatkarīgu viedokli. Nenobīties tad, kad iekšēji it kā gribas 'piederēt', tajā pat laikā nespējot pakļaut savu individualitāti konkrētām kolektīvām prasībām.

Ar šaubām pamazām mācos vājumu pārvarēt. Vēl dažreiz 'uznāk', bet īstenībā jau palicis pavisam maz. Pēc tam, kad tas 'vājums' ir pārgājis, rodas gluži pamatota varas apziņa. Drīzāk sava spēcīguma sajūta. Baiļu nav. Gandrīz nemaz.
---
Man tikai vēl traucē mana pārliekā diplomātija un gadījumi, kas 'izļoga' šķietami stabilo pašpārliecības 'kāršu namiņu'.