~Otrais dublis~

Vēl pavisam nedaudz. Viena diena. Neilga īsa svētdiena. Vēl pēdējie ieplānotie darbi. Nevaru-sagaidīt sajūta, un prieks no domas vien. Viss ir saplānots - kā jau man parasts.
Tikai noskaņojums tāds.. kaujiniecisks. Tā, it kā meklētu kādus ienaidniekus. Laikam pms pie vainas - kā parasti - gribas kādu 'iznīcināt'. No kurienes man tā izteiktā konkurences sajūta?

ai, vienkārši sadomājos par daudz. saskatu draudus tur, kur to nemaz nav. Bet bailes jau īstenībā ir noderīgas. Tās palīdz saglabāt modrību, piestrādāt pie sevis un mēģināt visu darīt labāk.

Lai cik muļķīgi es tagad arī neizklausītos, nekaunēšos atzīt savu sajūsmu par vasarīgo iedegumu. Tajā ir kaut kas ļoti ļoti uzbudinošs. Ai fīl hot hot HOT! Ja vēl fočuks ķepā būtu, tad Jūs man tādas modeļkas bildes redzētu. Bet pie vainas var būt arī enerģiskā mūzika, kas u-trubā uzlikta. Uzreiz spars darboties, šiverēties pa māju, satīrīt vēl atlikušos kvadrātcentimetrus un izbaudīt gaidīšanas prieku. Un iztēloties sevi kādā ātrumtrasē uz mocīša. Pasmaidu.

Man ir jāsaņemas! Jā, es to varu! TO taču dara tik daudz cilvēku.. katru dienu, vairākas reizes nedēļā, dažreiz gan tikai vairākas reizes mēnesī vai pat vienu reizi pa trim. Man ir viena izteikta patoloģija - hroniska nespēja ciest grīdu mazgāšanu. Pat, ja tas ir tikai 4x4 m liels virtuves linolejs, toties, sasodīti netīrs un man par spīti - balts.

Jūtu arī, ka dibens un kājas bik sūrst - laikam tomēr būšu nedaudz apdedzinājusies. Tā, lūk, sākās mans mēģinājums 'pārcacoties' vismaz uz vasaras sezonu.