~Otrais dublis~

Esmu palikusi bez lustras. Visticamākais, rīt, par tās pagaidu aizstājēju kļūs 'Iljiča spuldzīte', kas manu mitekli padarīs par vēl advancētāku nekārtības perēkli.

Pavisam vienkārši - šodien nedaudz pirms vienpadsmitiem man aiz muguras atskanēja skaļs 'bliukš-tinkš'. Pārvarot izbailes/slinkumu/biedējošu fantāziju (vajadzīgo pasvītrot), pagriezu galvu trokšņa virzienā un atklāju, ka lustras kupols bija eleganti sašķīdis pret mīksto grīdas segumu, veidojot uz tā neizprotamu šķembu rakstu. Kupols ar visu performanci, bija 'parāvis līdzi' ne tikai daļu manu nervu, bet arī drošinātāja stiepli, tāpēc, lai nebūtu jāattīsta sava fantāzija un atmiņā jāpārskata visas redzētās šausmenes, devos sveču meklējumos.

Nožēlojami. Nāksies pārprofilēties par romantiķi, jo mans atradums bija tikai viena brangi degoša padomjlaiku parafīna svece un vēl viens mūsdienu augsto tehnoloģiju radīts brāķis, ar lielu daudzumu 'liekas masas' un pilnīgi nelietojamu dakti. Tā, nu, likusi lietā 'uguns sargāšanas iedzimto talantu', uzturēju kaut nedaudz gaismas, kā arī paspēju papīkstēt klausulē un uz notikuma vietu izsaukt personisko elektriķi - tēvu.

Kad tika atjaunota 'elektrības padeve', dabūju noklausīties lekciju par to, ka spuldzītes nedrīkst iekšā skrūvēt nepieturot pamatni (or smth., es no tiem elektiski-mehāniskajiem jociņiem neko nesaprotu). Izrādās, ka nepareizas skrūvēšanas rezultātā vadi bija savijušies, kļuvuši karsti un sagājuši uz īso, lai galu galā arī nosviltu (gandrīz kā ar cilvēkiem, ne?).

Morāle: Lūdzu, nelietojiet vairāk to joku - "Cik blondīnes vajag, lai ieskrūvētu spuldzīti?". Jo es zinu atbildi - nevienu, pietiks ar mani.

Atklāju kaut ko manā izpratnē pagaidām 'ūberkrutu', 'ūberjocīgu', 'ūberprogresīvu' - i-doser. Iespējamos efektus vēl neesmu izpratusi, bet skaņa jeb troksnis ir pavisam neizprotams (www.i-doser.com). Fonā skan 'cocaine', un es nevaru saprast, vai mana galva tiešām griežas no lieliskās skaņas viļņu iedarbības, vai arī no nosacīti vienveidīgā trokšņa.

Pagaidām ir pārāk liela interese, lai es uzdrošinātos izslēgt tumbiņas un atgriezties pie tradicionālākiem mūzikas stiliem.

Vēl + atklājums šajā sakarā ir audio.lv (nē, man par šo reklāmu neviens nav maksājis!), kur beidzot ieraudzīju rakstus pazīstamajā latviešu valodā par skaņas iedarbību, tehnisko pusi, pat klasisko mūziku - tā teikt, visām gaumēm un padziļinātākai audiālajai izpratnei, nevis tikai meinstrīma stilu 'virtuves pusi'.