Mani fascinē šī vienādība (1 = 2)
a = b
a^2=ab
a^2 + a^2 = a^2 + ab (tātad, pievienojam abām pusēm a^2)
2a^2 = a^2 + ab
2a^2 - 2ab = a^2 + ab - 2ab (atņēmām abām pusēm 2ab)
2a^2 - 2ab = a^2 - ab, tādējādi
2(a^2 - ab) = 1(a^2 - ab), tātad
1 = 2
BET...tā ir kļūdaina! (Lai atmestu iekavas, tajās esošā izteiksme nedrīkst būt 0, bet, ja a=b, tad, kā reiz, tā sanāk 0)
Morāle: "Blefo" cik vēlies, bet dari to pārliecinoši!
P.S. OK, es laikam jūku prātā. Ja pirms mēneša man šķita, ka man ir depresija, tad tagad jau liekas - ka šizofrēnija.
Ir tik muļķīgi ticēt, ka formulas var pielāgot sadzīves situācijām. Vakar, kā reiz, centos mārketinga teoriju pielāgot savstarpējo attiecību aspektam (gaidas vs. apmierinātiba), lai gan komunikācijā arī ir šāds teorijas paveids. Whatever.
a^2=ab
a^2 + a^2 = a^2 + ab (tātad, pievienojam abām pusēm a^2)
2a^2 = a^2 + ab
2a^2 - 2ab = a^2 + ab - 2ab (atņēmām abām pusēm 2ab)
2a^2 - 2ab = a^2 - ab, tādējādi
2(a^2 - ab) = 1(a^2 - ab), tātad
1 = 2
BET...tā ir kļūdaina! (Lai atmestu iekavas, tajās esošā izteiksme nedrīkst būt 0, bet, ja a=b, tad, kā reiz, tā sanāk 0)
Morāle: "Blefo" cik vēlies, bet dari to pārliecinoši!
P.S. OK, es laikam jūku prātā. Ja pirms mēneša man šķita, ka man ir depresija, tad tagad jau liekas - ka šizofrēnija.
Ir tik muļķīgi ticēt, ka formulas var pielāgot sadzīves situācijām. Vakar, kā reiz, centos mārketinga teoriju pielāgot savstarpējo attiecību aspektam (gaidas vs. apmierinātiba), lai gan komunikācijā arī ir šāds teorijas paveids. Whatever.