~Otrais dublis~

He's a stranger to some
And a vision to none
He can never get enough,
Get enough of the one

For a fortune he'd quit
But it's hard to admit
How it ends and begins
On his face is a map of the world
(A map of the world)

From yesterday, it's coming!
From yesterday, the fear!
From yesterday, it calls him
But he doesn't want to read the message here

On a mountain he sits, not of gold but of sin
through the blood he can learn, see the life that it turn
From council of one
He'll decide when he's done with the innocent[..]

//30 seconds to mars//

Mūzija ir vibrācija! Mūzika ir vibrācija?
Kā tur īsti bija ar skaņas viļņa dabu pēc fizikas likumiem? Līdzigi gaismai, savā ziņā arī elektroniem? Vienīgais fantastiskais izskaidrojums, kāpēc tā spēj iedarboties uz nervu sistēmu.
Izvēlies, kādu garīgo vēlies, klausies, ko izvēlējies! (reklāmas saukļa kropļošana šoreiz lieti noder).
Nē! Muļķīgi! Apziņas plūsma tomēr nespēj sacensties ar tās kontrolētāku versiju loģiskā saprāta izpildījumā.

Šodien atkal apcerīgās domas. Kaut kas uz filosofijas pusi velk. Vispār esmu īsta Sofija (atceroties sophein nozīmi) - mīlu vārdus, sajūtas, cilvēkus (nu, tikai dažreiz) un par visu vairāk vēlos, lai mani "liek mierā". Īpaši tas attiecas uz brīžiem, kad sabtransā rakstu kaut ko telefona piezīmēs. Dažreiz rodas sajūta, ka kāds traucē tikai ar to vien, ka atrodas blakus. Enerģētiski. Besī ārā un viss. Racionāli pamatot nemāku, un negribu arī.

Nu, re, atkal skan kaut kas no Step Up, un rodas cita doma, "fiška".