Lasu iepriekšējos ierakstus un secinu, ka kopš janvāra 'viss pa vecam'. Atkal tā šausmīgā steiga darbā un mācībās. Everything's fine. As usual. Tikai neticās, ka aprīlis jau klāt. Vēl nedaudz, jāsaņemas.
Dzīve ir tāds rāms plūdums, kur nav vietas liekām emocijām. Un tā ir labi. Mierīgi (ja neskaita tādas dienas kā šī un vakarējā, kad daļa nervu netur tieši mācību slodzes dēļ).
Ik pa brīdim šaubos. Un atkal nomierinos.
Bet tā jau būs vienmēr.
Tikai ceturtdien uz brīdi atcerējos iepriekšējo 'dzīvi'. To jautro, sabiedrisko, ar lielu devu azarta un jaunām pazīšanām. Situāciju, kad pilnīgi drebuļi pārskrien no vēlmes iepazīt un komunicēt.
Dzīve ir tāds rāms plūdums, kur nav vietas liekām emocijām. Un tā ir labi. Mierīgi (ja neskaita tādas dienas kā šī un vakarējā, kad daļa nervu netur tieši mācību slodzes dēļ).
Ik pa brīdim šaubos. Un atkal nomierinos.
Bet tā jau būs vienmēr.
Tikai ceturtdien uz brīdi atcerējos iepriekšējo 'dzīvi'. To jautro, sabiedrisko, ar lielu devu azarta un jaunām pazīšanām. Situāciju, kad pilnīgi drebuļi pārskrien no vēlmes iepazīt un komunicēt.