~Otrais dublis~

Tātad.. Kas jauns pa šo laiku noticis? Var teikt, ka gandrīz nekas ievērtības cienīgs, tāpat kā var apgalvot, ka katru dienu kaut kas mainās. Visvairāk jau domas, viedoklis. Iepriekšējās "fizikālās" emocijas ir noplakušas [vai arī ar pragmatisma palīdzību "noplacinātas"]. Jo ir labi tā, kā ir tagad. Man nevajag jaunas vētrainas emocijas tikai tāpēc, lai uz brīdi dzīvē kaut kas būtu savādāk. Vissvarīgākais tomēr ir tas iekšējais miers, kas ik pa laikam uzrodas un atkal pazūd.
---
Tikai tās mācības. Domas par to, kā visu paspēšu. Darbs, mācības, bakalaurs, "privātā dzīve" [skan tik "nūģiski"]. Cenšos "uzlikt mīksto". Cenšos darīt tikai tik, cik varu.. un gribu. Bet kaut kā grūti sanāk. Ieaudzinātais "apzinīgās meitenītes" sindroms mani nelaiž vaļā. Bet es esmu cītīga skolniece [pasmaidu]. Vismaz pamazām arvien labāk sanāk neuztraukties gandrīz ne par vienu pienākumu. Tikai darīt tik,cik manos spēkos un par pārējo nedomāt.

Vieglāk palika.
---
Un tagad - filmu vakars. Ja vien vēl kāda vīna pudele būtu "aizķērusies" [pasapņot nav kaitīgi].

Tikko iedomājos par cilvēkiem, kas man senāk bija svarīgi.

Tagad nav.
Un nākotnē noteikti būs vēl daudz un dažādi.
Vispār mainījusies attieksme pret jēdzienu "draudzība". Senāk man patika dziļas attiecības, kopīgi noslēpumi, tenkas, domas, intereses. Šobrīd ir tā sajūtā, ka blakus gribu tikai vienu cilvēku. Kurš nevar būt konkurents kaut kādā jomā, šķērslis kaut kam, "sirdsapziņas tēlotājs"