Saulē kūstošas sniegpārslas krita uz slapja asfalta -

aizved mani uz magoņu lauku!..

Idritvaikociņ - neder nevienas bikses. Par lielu. Labi, ka vismaz josta ir... tad kaut kā. Šodien šī iemesla dēļ nevarēju atrast, ko uzvilkt, un tāpēc nokavēju - ierados muzejā pret slēgšanas laiku. Iešu rīt. Traģikōmisms.
*
Tomēr - labākais laiks, kas ir bijis, ir tagad.
*
"Lodes pār Brodveju" - sajūsminoši, lustīgi, valdzinoši... vienīgais - brodvejmeiteņu kordebaleta horeogrāfija varēja būt adekvātāka, kustības ar lielāku amplitūdu, tomēr tas - niecīgs štrihs, kas izkūst uz lieliskiem jokiem, lieliski izstrādāta stila - skatuves&tērpu noformējums -, aktieriem un dejas, ko demonstrē titulpāris noslēgumā. Burrvīgi. Lieliski noslēgta sezōna & eksāmeni. ")
*
Citi liek fiziku, mēs - dedzinām fizikas pierakstus. Piektdiena, 13. Un pagalmā viesojas mells kaķis.

Mums (Katrīnai II) patīk māksla un literatūra, un politika, un vēsture kā tāda - domas klejo simt virzienos, to lasot. [Bet ļoti sāp par kariem un pārestībām. drūmi, drūmi mācīties par padomju laiku..

Beigsies eksāmeni, došos staigāt pa muzejiem, sauļoties un dedzināt sūro atmiņu klades (fizika) uz Carnikavu, došos elpot Daugavmalu, tauriņus, satikt mīļos un noteikti kaut kur ellē ratā aizbraukšu. Piemēram, uz Ventspili. Vai kaut kur, kur neesmu bijusi ne reizi. Tagad gan pievērsīšos jaunākajiem laikiem. 1918.-mūsdienas, aga.

Laiks nodzesēt bēdas
uzkāpt ar basiem pirkstgaliem vējam uz astes
un griezties ar pūsmām baletā.
Laiks pazaudēt drēbes
un ļauties zālēdāju tīksmei
ēst ceriņus deserta karotēm.

Laiks uzsmērēt košus
pieneņu vasarraibumus uz drauga sejas
un saulītes uz baltā krekla.
Laiks saskatīt vēlmes
un tverties tauriņķērāju līksmē
ķert saldus mirkļus savā azotē.

*
pēdējā laika izjūtas -> garadarbā. ierakstu vietā... rakstu tik ļoti savādāk, kā kādreiz.

Uz mana šķīvja draudzīgi sadzīvo Plantae - gan Liliopsida, gan Magnoliopsida, Fungi (Basidiomycota), un pat Animalia, Fungi (Deuteromycota) un, šķiet, arī Monera kopražojums. Ko gan tas cilvēks neēd, turklāt - reizē :) Vien Protista un pats Animalia izpaliek...

manas tuvākās meitenes, atnākušas ciemos, ņemas merīt manas gultas ietilpību interesantās mērvienībās, proti, puišos. laikam neparasti, ka es tāda neliela guļu milzīgā gultā, bet gultas manās telpās parasti ir jau pirms manis :)
un labāk jau, ka gultai ir lielāks potenciāls, par augu šūnām, vadaudiem un to ūdens potenciāliem salasījusies, viņa nosprieda.

Jūs maz zināt, cik sver jūsu virsdrēbes?! Vājprāts!!! XD
*
Tā kā man ir plecasoma un Andim ir liela plecasoma, un viņš ir lielāks, es esmu mini-počtaļjon Pečkin. :)
*
Ja ir ledus plastmasas "kabatiņā" (lieta, ko lieto, lai tie nesaburzītos - nevaicājiet, kāpēc ledus ir tieši tur!) un kōlas pudele (tak ne jau mana), tad nevis ledus iet pie kōlas, tb tiek kōlas pudelē, bet gan kōla pie ledus, tb plastamas maisiņā - "kabatā" :D Amazing. šito es redzēju pirmo reizi.
*
Visumā lustīgi - lustīgi plaukti (mašīnā pārvietojas), lustīgi un piekusumpilni darbi, var saelpoties svaigu krāsu ka plaušas sāp (vecā kāpņu telpa tiek pārkrāsota), atrast spārnotus teicienus un lietas, kuras neatrastu, ja ne tas čaklums.

miegs lauž mani mazos riecienos jau kopš 15.oo un mērcē pilnu smaguma savā cukursaldajā tējā, tīksmi smejoties šūpuļdziesmas... šķīstu un krītu krūzītes bezgalīgajā dzelmē.

pārvācāmies.
pirms tam eksāmenojos, konsultējos, skolojos un nūģojos līdz 17.3o un ieraduma vilināta devos uz autobusu, nevis tramvaju.

Jaunajās mājās pie parādes durvīm tante regulāri baro kaķus (respektīvi, ik reizi, kad esmu tur bijusi, baro). Tātad, kad nebūs mājās ko ēst, zināšu, kur iefiltrēties :D

kopš kura laika esmu sākusi rakstīt dzeju no rīta..?

Meklējot tangō, atradu youtube brīnišķīgu deju video sērijas - cik noprotu, kāds britu deju šovs - un visu vakarvakaru skatījos un kaifoju. Mūzika & horeogrāfija, mm! Vien svingu varēja foršāku uztaisīt. Nu, tā gan nav sporta deja, bet tomēr (vai - vēl jo vairāk).
Strictly Come Dancing (Pros)

"Too serious for these days, aren't you?"
[autōrs - profesōre ap 60]

Šodien gāju garām ōperai, un mani apbūra mūzika - tā nu tur paliku trīs stundas tās varā un devos prom tikai tāpēc, ka pienākums, apetīte un citi sīkumi kā olis kurpē - var ignorēt, bet pēc 3h būtu jāpamana.
"Berlin Philharmoniker" un filmu, un fotogrāfiju fragmenti par un ap viņiem, un visbeidzot koncerts - skaisti. Un tā skaņa - aiznes tālu tālēs un dziļi dziļumos. Wunderbar. Viegli dejas soļi, un ritms, garāmbraucošs tramvajs, vēja pūsmas, lietuslāses un visbeidzot varavīksne - viss sajaucas vienā - "Rhythm is it!" Mums izdala krāsainus pončō (lietusmēteļus) un viss kļūst vēl krāšņāk. Līdz 20.oo varbūt iestāsies ziema (kā uzskata tūristi). Līst. Un brīnumaini skan. Un, kad gāju prom, izmetu līkumu gar atkritumu tvertni, kuru īsti džentlmeniskā kārtā man atvēra tur blakus stāvošais bomzis :) Lūk, tā.
*
Aveņu un persiku jogurta krēma mākoņi, smaržīgs gaiss - lietus un pavasaris -, staru atspīdums pretējās mājās, E.Presley - All Shook Up un telpai vairs nav malu. Smaids.
*
Vai ir iespējams klasisko mūziku iegaumēt no galvas?

Man ir parādījusies vēl otra sadaļa pie atbildes, kāpēc es lasu [tieši] "Dienu". Lūk, anekdōtes(2 gab.).

(1.gab.)
Skolotāja jautā:
-Cik garš bija Mao Dzeduns?
Visi klusē. Nākamajā dienā skolotāja atkārto jautājumu, Roku stiepj Pēterītis;
-83 centimetri.
Skolotāja:
-Nepareizi! Kas tev tādu garumu pateica?
Pēterītis:
-Es jautāju tētim, bet viņš teica, ka Mao Dzeduns viņam ir pie pakaļas, un es izmērīju.

(2.gab.)
Reaģējot uz Rietumeiropas un Amerikas tirgus pieprasījumu, Ķīna sākusi ražot jaunus T kreklus ar uzrakstu Free Tibet.

Te pārrakstot, sāku pārdomāt un rakties līdz tam, kas anekdotes ir ticis psiholōģijas un filozofijas - lūk, iemesls, kāpēc man lielākā daļa anekdošu vairs nešķiet smieklīgas (pirmā no šīm gan šķita) - tās ir filozofiskas, un, ja tā palūkojas, pat patiesas un neabsurdas.

Otrai ieraksta daļai bija jābūt saistītai ar politiku. Šobrīd ļoti vieglā manierē runāju par lietām, kas mani emocionāli ļoti satrauc, jā, vēl jo vairāk, jo tās nerisinām. Tā kā vēl apgūstu angļu valodu mācībiestādē, mums iepriekšējā stundā notika speaking activity, kur pāros pārrunājām virkni jautājumu, un viens no tiem bija "If you had an hour to discouss with the leader of your country, what would you say to him?" Pārsteidza, ka dažs būtu sūdzējies par benzīna cenām, jo Volodja reāli tur neko mainīt taču nevar; iepriecināja, ka arī citi ieteiktu kaut ko darīt ar to vizuālo tēlu (namely - the hairstyle. Doesn't look nice! Really.), tātad, neesmu vienīgā pilsoniskās sabiedrības daļa, kuru tas satrauc. Un vēl, tas, ka nebūt mēs, pilsoņi, neesam par "vienotu Ķīnu". Vai Valdis raksta ar "w"? Un vai pokemōni diktātos arī ievēro šādu pareizrakstību - dubultburtus?

un mani grib sūtīt prom tikai tāpēc, ka neēdu [lopu] gaļu.

Pametu savu deju partneri. Beidzot.
Ieguvu salīdzinoši labu rezultātu Astronomijas olimpiādē - tomēr ne tik labu, lai mani stikla būrītī tik ilgi turētu bez ēdiena un bez motociklu sezonas atklāšanas apmeklējuma šogad.
Nebiju un netikšu uz Dejas dienu.
Ārā ir pavasaris.
Man šeit, iekšā, salst.

un turpinu un turpinu nomodā sapņot.
*
šodien fizika liek smieties un sajūsmināties. fermioni un bozoni, un gluoni, un mezoni, un stabīls, haha XD

Mums ir mājdzīvnieki! Tie mīt senču istabā un naktīs nāk sildīties (jeb, pēc mammas versijas, "brūk virsū naktīs"), ir daudz, mazi un melli. Staigā apkārt uz savām piemīlīgajām, 3pāru kājiņām un mēģina palīst saimniekiem zem kurpēm. Mātes vīrs jūtas kā īsts jaunais tētis - fotografē un mīlīgi smej, un apceļ māti par nevarēšanu tikt galā, un domā par iznīcināšanas līdzekļiem. bet man jau šķiet, ka arī viņam patīk, ka mums beidzot kāds dzīvnieciņš mājā :]