Saulē kūstošas sniegpārslas krita uz slapja asfalta -

Nu ko.. tas bija nerātni no manas puses - tas bija ļoti egoistiski un pašgraujoši /"/.. vismaz skropstas labi izskatās. Vai nav vienalga? Viss.. Neticu. Shoot!
Ēs guļu uz grīdas un domāju: "Vai tiešām es nevarētu vairs nebūt, ko D/dievs?" un uzreiz: "Nē, nē, neņem nopietni, vecais, es tā nedomāju - es tā tikai izsaku savas emocijas šorīd. Tu taču zini.." Johambim! Iekšējie mači. Johambim kvadrātā!! Un es nespēju ienīst. Un melot. Un nespēju smieties mākslīgi. Un nožēlot. Un nerunāt pretī. Un nekost. Un sapņi par kāpnēm (nē, ne kāpumi, vienkārši interjers).. un jautrs rīta cēliens.