Saulē kūstošas sniegpārslas krita uz slapja asfalta -

Plxt. tikos, cikos ir par agru, kaimiņš, kaislīgs smēķētājs, aptuveni desmit minūtes no vietas klepo pie mūsu telts un atmodina mani. Savdabīgs modinātājs...:D

Mmmm... ~10% lauku piens... Ulmaņlaiku krūzīte ar nesatveramo osu un cepumi. Meža zemenes diemžēl bija nolasītas.

Kaķis, lai cik ļauns, nejauks un izlutināts būtu, ja arī viņš man toreiz iekoda, kad glāstīju viņu, ir un paliks mans mīļais kaķis.. ar savu lielo, apaļo punci, kaķiskajām aprisēm, zīdaini pūkaino spalvu, lielajām un spīdīgajām acīm, ar kurām es tik labi saprotos un nopietno klejotāja skatu.

"Un glaudu es sava Vasaras kaķa zīdaino spalvu un vaicāju: "Vai tev manas aizbraukšanas nemaz nav žēl?"

"Nē," viņš atbild, "jo tu taču esi tikai mana Vasaras meitene..""               /starpcitu, mani darbiņi vēl joprojām ir te - (sk. ierakstu zemāk). Bet drīz var nebūt.