Saulē kūstošas sniegpārslas krita uz slapja asfalta -

Ai, kā man patīk skaļi radio vēkšķi guļamajās dienās... ai, kā es mīlu sencīti... Pamostos no skaļām skaņām, kas atkārtojas - LR1 atkal vārās raidījuma vadītāji.. nu jā, žēl mana trauslā rīta miega viņiem nav. Pusmiega dullums, šļupstošas domas, aizmidzis ķermenis un papusei arī saprāts. "..un cik ir pulkstenis?" - šajā mirklī ieslēdzas mans maģītis, kuram taimeris tā arī nav noņemts. "Pareizs laiks - SEŠI PIECDESMIT DEVIŅAS!" Gosh...

Un brokastis kaut kur ledusskapja dziļumos. Gaļa. Man pēdējā laikā vairs negribas... vē:) Bet par veģetārieti kļūt nevar:/ Atkal nav nekā salda. Nu vismaz ābola...

Tā nu tika ekspluatēta viņu lielā gulta un eksperimentēts ar pults podziņām.. anyway man nāk miegs:D