Saulē kūstošas sniegpārslas krita uz slapja asfalta -

Līdzsvars ir tāda jokaina lieta. Vienubrīd ir, bet jau nākamajā tev kaut kā ir par daudz un kaut kā - par maz, nu gluži kā katrai cilvēcīgai būtnei, kam nemitīgi kaut ko vajag. (Progresu?)
*
Es nerunāju par to līdzsvaru, kura trūkums (jeb liels vējš) iepūš tev tramvajpieturā blakus čali, kura valoda ir tikai aptuveni strukturēta, ja ieklausās un kurš, iekāpis tramvajā apgalvo, ka pieturā paliksui viņa "kepka", mierā liekoties tikai tad, kad iedots ir ķieģelis, kurš to atgādina tumsā :) Bet arī tādi ir. Dzīve ir raiba.