September 5th, 2008

Kājāmgājējs

Rīgā var savu varenību apzināties visvienkāršākajā veidā - kājāmejot. Protams, neaplūkojot gadījumus, kad paralēli tā tiek apzināta arī citos veidos...
Piemēram, šodien uz fakultāti tepat, Pārdaugavā, devos kājām - netālu, aptuveni stundas gājiens. Ceļā gan nedaudz saliju, bet toties [iegaumējiet, lasītāj - Pārdaugavā] trīs reizes apsteidzu (21.) autobusu, kas gan pēc maza mirklīša arī apsteidza mani, bet turējāmies pārsimt metru atstatumā. Tātad v->vautobusa.
Gadījums II. Kr. Valdemāra iela, laikam esmu nokavējusi 11. autobusu 19.20. Nākamais ir nedaudz par vēlu, lai paspētu sastrēgumstundā, tāpēc devos kājām. Un kā nu ne - tik tiešām esmu nokavējusi! Tepat, dažus metrus uz priekšu jau vien tas stāv. Tāpat kā 11. autobuss 18.59 nedaudz tālāk, un vēl drusciņ paejot - arī tas, kurš 18.38 (iekšā - 2 pasažieri). Nonāku laikā un domāju, ka ar autobusu nokavētu. Par vieglo transportu nerunājot.
Un vēl vitalitāte, ainas, sejas, putekļainais gaiss (vai svaigais - parkos)! Mur.

April 2015

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
2627282930  
Powered by Sviesta Ciba