jūsu romantiķe no provinces
Austrumpusē pamale krāsojas violeti zila, rietumpusē - oranži dzeltena, drīz vien atstājot tikai baltu horizonta svītru, aiz kuras saule pazudusi, dusot viņā puslodē. Gaiss kļuvis smaržīgs, vairs nav sutoņas, bet neliels mitrums; vīgriežu tēja smaržo medaini un reibinoši saldi, mazs ziedu cers tajā peld gluži kā dekors askētiskā gleznā. Baudu glāsmaini silto vakaru, kas dvašo ziedu smaržas pār manu saulē sasilušo ādu, krāsu kokteiļus aiz sētmalas kokiem, līdz kājai piedūries slapš purniņš un tukša krūze mudina doties iekšup.
Un pats fantastiskākais, ka šajā miera idillē melots nav nekas, vien krancītis it bieži nikni rej uz traktōru, kas pļauj tuvīnos laukus.
Un pats fantastiskākais, ka šajā miera idillē melots nav nekas, vien krancītis it bieži nikni rej uz traktōru, kas pļauj tuvīnos laukus.