"Bet kā tu aprakstītu vēju, kas pūš tev cauri?" (Māris Liede, "Zīmes abpus apvārsnim")
Šķiet, vakar bija viena no skaistākajām vasaras dienām. Diena Carnikavā, kopā ar labu draugu, dabu, sarunām, tēju un siermaizītēm, ūdensšļakstiem, nejaušu iekrišanu dubļos un žužikiem...
Pie jūras neviena cilvēka, tikai silts ūdens līdz ceļiem, miglā izkūpošas viļņu šļakatas līdz pat apvārsnim un priežu smarža. Pielijis mežs ar tam īpatnējo pakšķošo klusumu, viegli plīstošajām smiltīm un valgmi izkaltušajai rīdzinieka dvēselei.
Siermaizes, zemeņu tēja, perspektīva, rāpšanās pāri žogam ēnainā dārzā, gliemeži un deviņvīruspēks. Visur pavadošā medainā liepziedu smarža...
O. Vācieša likteņupe. Gauja.
bērnības atmiņas, un atplaukst smaidā pat debesu puķe
vilciens...
...vai elpa?
Pie jūras neviena cilvēka, tikai silts ūdens līdz ceļiem, miglā izkūpošas viļņu šļakatas līdz pat apvārsnim un priežu smarža. Pielijis mežs ar tam īpatnējo pakšķošo klusumu, viegli plīstošajām smiltīm un valgmi izkaltušajai rīdzinieka dvēselei.
Siermaizes, zemeņu tēja, perspektīva, rāpšanās pāri žogam ēnainā dārzā, gliemeži un deviņvīruspēks. Visur pavadošā medainā liepziedu smarža...
O. Vācieša likteņupe. Gauja.
bērnības atmiņas, un atplaukst smaidā pat debesu puķe
vilciens...
...vai elpa?