...todil utēcāmen iņokām aj <-
Ejam uz autobusu, apceram - manu mūžīgo vēsmu, dvesmu - mākoņus. Mākoņi prot lidot, vai tu to zini? Lūk, es to pastāstīju ceļabiedrei.
Parasti ceļabiedri dodas garos gājienos, spieķiem rokās, maz un kodolīgi, un dvēseliski runā. Ar mums ir savādāk. Mēs esam katru dienu un līdz autobusam.
Viņai nepatīk sniegs, un tomēr es to pamanījos iekaisīt matos. Tad mēs gājām tālāk, pāri peļķēm un garām sargiem, un domājām, kā būtu, ja mākoņi nemācētu lidot... ja, teiksim, tas tur, virs Domes, nokristu lejā... mēs būtu slapji.
Man gribētos redzēt, kā tev virsū uzkrīt mākonis, saku.
Nē, vispār - nebūtu, es iebildu, kamēr viņš kristu lejā, sasaltu sniegpārslās. [ar daudz Grinčiem;) - aut.piez.]
Nu tad būtu ledus blāķis.
Nē, nebūtu. Tas ūdens jau tur nav kopā, tur augšā. Tu būtu sniega kupena. Bet viņš mums netrāpītu. Kaut kur blakus Ulmanim, tur jā.
Parasti ceļabiedri dodas garos gājienos, spieķiem rokās, maz un kodolīgi, un dvēseliski runā. Ar mums ir savādāk. Mēs esam katru dienu un līdz autobusam.
Viņai nepatīk sniegs, un tomēr es to pamanījos iekaisīt matos. Tad mēs gājām tālāk, pāri peļķēm un garām sargiem, un domājām, kā būtu, ja mākoņi nemācētu lidot... ja, teiksim, tas tur, virs Domes, nokristu lejā... mēs būtu slapji.
Man gribētos redzēt, kā tev virsū uzkrīt mākonis, saku.
Nē, vispār - nebūtu, es iebildu, kamēr viņš kristu lejā, sasaltu sniegpārslās. [ar daudz Grinčiem;) - aut.piez.]
Nu tad būtu ledus blāķis.
Nē, nebūtu. Tas ūdens jau tur nav kopā, tur augšā. Tu būtu sniega kupena. Bet viņš mums netrāpītu. Kaut kur blakus Ulmanim, tur jā.