Saulē kūstošas sniegpārslas krita uz slapja asfalta -

Sēžu autobusā, braucu mājup. Smaidu par kārtējiem klasesbiedra jokiem un vispār par šo dienu. Tad es aizveru acis,un nolemju mazliet pasapņot. Esmu ballē.
"....benzin.." piebaksta, drīzāk uzšūpojās virsū sānam, blakus sēdošais vecis ar spieķi, norāda uz benzīntanku, kaut ko saka. Nedzirdu. "4to?" ".....?" Atkal nedzirdu. Nedaudz kauns, ka nedzirdu un neatbildu. Pagriežos pretlogu, aiztaisu acis, cenšos aizmirst.
Kā viņš drīkstēja - es taču dejoju...!

..kā tagad visi saka manā klasē.
Es atkal sāku kļūt depresīva; laikam jau kas tāds paliek kā reimatisms.

Varētu uztaisīt vienu ballīti vakarā, hm? :) Ja savāksies bariņš..

Tātad: noslidojāmies un novazājāmies līdz tādam kaloriju zudumam, ka nolēmām taisīt ļoti treknus cepumus. Auzu, jā.

• piebērām izlietni ar makarōniem,
• tai starpā lidojošā tējas kastīte ieguva paātrinājumu 9,81 m/s2;
• konstatējām cukura esamību cukurtraukā;
• kausējām margarīnu mikrenē atsaldēšanas režīmā;
• viltīgi uzlējām tēju 2 (nesavienotajos) traukos;
• izgrauzdējām cukurpankūkas (teorētiski - auzu cepumus..:D)
• piebērām grīdu ar: mīklas drupačām - ceptām un neceptām.

Nu jā.

Esi kādreiz lasījis uz sojas paciņām rakstīto? Baigi labie teksti:D