Saulē kūstošas sniegpārslas krita uz slapja asfalta -

Vakar bija ļoti laimīga diena... nezinu, kad vēl man tāda bijusi:) Pie visa bija vainīgs tas unikāli labais garastāvoklis, kas man knosījās pa iekšām, prieka urdziņās tecēja pa dvēseli un seju, un nez no kā bija izšķīlies. Vakarā saņēmu ļoti siltu un mīļiem vārdiem pilnu īsziņu.. tāda nebija saņemta. Sarosījās mazais aizkustinājums un man rādījās eņģeļi. Uz loga un pie sienas (pie sienas gan ir tāds ģipša veidojums;))...................

Es ļoti ceru, ka atkal nevemšu melnu....

Redz, tas sākās tā: man apnika sēdēt skolā, un es nolēmu kļūt stilīga. Es aizgāju mājās, pa ceļam sasatiku māti, arī viņa man piekrita, ka skolā sēžatpalikušie un nestilīgie, un mājās ir daudz foršāk. Vēlāk, kad stilīgums ziedēja jau pašā plaukumā, atnāca Andis un arī teica, ka esmu izdarījusi pareizo izvēli. Lūk, un tagad esmu stilīga. Bet baidos, ka nāksies atgriezties, jo noilgošos pēc ne tik stilīgajiem jauniešiem, kuru vidū varu būt stilīga.