Pasaule ir debesis
Izej laukā... jā, pavisam ārā, es zinu, ka naktī sals speldzīgi kož. Bet tomēr... izej, izej ne tikai pa durvīm, bet pāri prāta robežām, aiz ikdienas domām, aiz Savas pasaules.
ārā, ārā... tur, kur tumšojas debesis un nav arblāzmu no improvizētām dienām... tur, kur to aiziešana tiek godināta ar samtainu tumsas un īstuma segu - kā tad, kad kaut kas ļoti pietrūkst, vai pazūd, kad tu izvērtē īsto un noliec maliņā apnikušās un saskrāpētās patiesības.
Nē, Rīgā ne. Arī citā pilsētā, lielā, ne. Pilsēta ir pilna ar mošķīšiem, kuri kož visos tavos tā jau nedaudzajos stūros un neļauj. Neļauj iziet ārā. Kad tu esi tur, atbrīvojies - aizmet prom lieko.
Paveries augšup... Redzi - zvaigznes!! Vai tu vari iedomāties, tās ir tik spožas kā ģēnija smaids! Tu redzi - Tavai pasaulei vairs nav malu. Tava pasaule gluži vienkārši pazūd kārajā galaktikas mutē. Vai tu redzi un saproti? Tu redzi?
Nav vairs Mūsu pasaules - mājas, darba, telpu, sabiedrības. Mēs esam zvaigžņu attālumā no tām, redzi - Piena Ceļš, vai tu zini, cik sapņu attālumā tas ir? Visu tavu sapņu, un vēl dziļāko domu. Redzi? Viss ir šeit. Nē, patiesība nav ārā. Mēs esam ārā... redzi, redzi, to skatienu manās acīs - to, kas atspīd no tavām? Mēs esam mazi punktiņi uz bumbas, kura karājas gaisā, bezgalīgi uz visām pusēm, tālu.
Tu jūti to, kas ir īstā pasaule un kur tu atrodies? Vai jūti? Es tevi mīlu, jo tu esi ar mani. Tu ar mani jūti pasauli...jūti... jūti...
ārā, ārā... tur, kur tumšojas debesis un nav arblāzmu no improvizētām dienām... tur, kur to aiziešana tiek godināta ar samtainu tumsas un īstuma segu - kā tad, kad kaut kas ļoti pietrūkst, vai pazūd, kad tu izvērtē īsto un noliec maliņā apnikušās un saskrāpētās patiesības.
Nē, Rīgā ne. Arī citā pilsētā, lielā, ne. Pilsēta ir pilna ar mošķīšiem, kuri kož visos tavos tā jau nedaudzajos stūros un neļauj. Neļauj iziet ārā. Kad tu esi tur, atbrīvojies - aizmet prom lieko.
Paveries augšup... Redzi - zvaigznes!! Vai tu vari iedomāties, tās ir tik spožas kā ģēnija smaids! Tu redzi - Tavai pasaulei vairs nav malu. Tava pasaule gluži vienkārši pazūd kārajā galaktikas mutē. Vai tu redzi un saproti? Tu redzi?
Nav vairs Mūsu pasaules - mājas, darba, telpu, sabiedrības. Mēs esam zvaigžņu attālumā no tām, redzi - Piena Ceļš, vai tu zini, cik sapņu attālumā tas ir? Visu tavu sapņu, un vēl dziļāko domu. Redzi? Viss ir šeit. Nē, patiesība nav ārā. Mēs esam ārā... redzi, redzi, to skatienu manās acīs - to, kas atspīd no tavām? Mēs esam mazi punktiņi uz bumbas, kura karājas gaisā, bezgalīgi uz visām pusēm, tālu.
Tu jūti to, kas ir īstā pasaule un kur tu atrodies? Vai jūti? Es tevi mīlu, jo tu esi ar mani. Tu ar mani jūti pasauli...jūti... jūti...