"Aīda" bija satriecoša - kaut vai vizuālā ziņā. Fantastiskas dekorācijas, priekškars sadalīts dažādu formu joslās ar dažādiem krāsainiem ornamentiem un izskatās telpisks; lieliski tērpi - visi ļoti līdzīgi (galvenajiem varoņiem atšķirīgi), piem. 2. cēlienā sarkani ar Ēģiptei raxturīgiem ornamentiem, bet neviens (!) neatkārtojas. Mūzika, rituālu dziedājumi un tērpi (ar gludām, augstām, paapaļām vai konusveidīgām cepurēm) rada diezgan reālu norises vietas ainu. Brīnišķīgi. Aīdu dziedāja Anda-Luīze Bogza (Rumānija; izrādās "Anda" ir nedaudz internacioāls vārds..oho), Radamesu - Karloss Moreno un Amneisu - Mlagožata Valevska.
Atnākot mēs izgājām uz balkona - paveras lielisks skats uz ziedu paklāju parkā, strūklaku un Brīvības peiminekli. Aptvēru, ka vasarā tur neesmu bijusi ne reizi.. žēl. Nākot ~23:00 pār operas tiltiņu, laternas spulgi spoguļojās kanālā, melnais ūdens vizmoja un rēni viļņojās, nakts dūmakā ietinušies koki ieslīpi pavēra skatam mēness dzelteno rausi...
Atnākot mēs izgājām uz balkona - paveras lielisks skats uz ziedu paklāju parkā, strūklaku un Brīvības peiminekli. Aptvēru, ka vasarā tur neesmu bijusi ne reizi.. žēl. Nākot ~23:00 pār operas tiltiņu, laternas spulgi spoguļojās kanālā, melnais ūdens vizmoja un rēni viļņojās, nakts dūmakā ietinušies koki ieslīpi pavēra skatam mēness dzelteno rausi...