"O, es noķēru Bērziņu ekoloģiski tīrā vidē!"
Mēs iesēžamies mašīnā - divatā ar tuvāko radinieci, jo Andis izvēlas nebraukt. Maita, bet nesmird, ar ārā. Toties mums ir ļoti ģimenisks pasākums. Braucam pēc kartes, pa kuru okšķerējos es un pa gabaliņam sasniedzam Gulbeni, pa ceļam Cēsīs pieēdot pilnu to labo vietu vēderā. Tālāk - uz Stāmerienu, uz autostāvietu pļaviņā, un uz pili (ulllallā, baig' laba vieta, tikai tā - nu, pāris simtu kā em tālu). Tieši laikā paspēju notirgot biļeti kādai pusdzērājas izskata kundzei. Izrādās, tam ir tālejošas sekas, jo viņa mums sēž blakus (smaids).
Sākas "Meža gulbji" - izrādās, pilnīgi un absolūti, mūzikls; 1. dziesma ir apsveikums princesei dzimšanas dienā - viņai paliek 16. Oho, ir tiešām jauki, ka viņi tā pūlas manis dēļ!!! ;) So, tālāk seko fantastiska izrāde, kas bagātināta ar uguņošanu - kā tortes svecīšu vietā u.c. Spīd kukaiņi, kuri ielidojuši prožektoru gaismas kūļos. Interesanti vērot, kā gaisā zaigo un midžinās nelielas "lampiņas". Māte teic, ka 8 g.v. man izrāde esot patikusi, lai gan to nu nekādi ar savu fenomenālo atmiņu nevaru atrast neironu saišu mudžeklī.. bet tā tomēr ir, jo tas ir reibinoši skaists un saldeni smeldzīgs, un Daiļš priekšnesums.
Interesanta ir atejas būdiņa, kur kāds pamanījies nolikt TO pavisam interesantā vietā; ar māti spriežam ,nez kā tas izdevies:D Ļaujam mūsu bišķi neķītrajai fantāzijai vaļu un rodas jauni prikoli... Pasākums ir pildīts mūsu smiekliem, mātei ir labi, ka man neko nevajag, tomēr viņai gribās man nopirkt kauč ko, aizkustinājuma (vells parāvis, kas ar mani?!), ļoti daudzi cilvēki publikā šūpojas kā krievu Vaņkas-staņkas, it īpaši kāda tante mums priekšā. Klusi ķiķinam, mēģinam saskatīt vārdus "dziesmu grāmatiņā par latu", un Skrastiņš, palīdzēdams kādas a lot like song solistam uzžvingoties uz skatuves, saka virsraxtu ... nū ja:)
Bija labi un mēs tikko atbraucām, uz "L. Tipu" nepalikām, bet čirkainais Fredis bija rezēts. Fascinē, kā biezā publikā var iejukt nepamanīts; it īpaši ar jaunu draudzen šermuļbriesmīgā mētelī!!