Viņi un viņu kuces ;D
Bet es tiešām neapsveicu nevienu Arti un nevienu Artūru. HA!!!
"Vup
VupVup
Vup
VupVup" /song/
"Vup
VupVup
Vup
VupVup" /song/
June 21st, 2005
Varavīkšņu burve. Epifanium
Nelieli pilieni lido pa gaisu, mirdzēdami kā dimanta gabaliņi, nokrīt uz zemes, savijas ar to kā viens vesels mīlošās skavās. Tiem gandrīz tūlīt jānokļūst atpakaļ, lai atsāktu dzīvības apli no gala un radītu vēl citus brīnumus, bet vēl tik mirkli gribas pakavēties šajā siltumā un veldzēt Viņu - zemi.
Nelielas dzirkstelītes, spīgodamas saulē, atšķeļas no dimantlietus un veido smalku lietus tīmeklīti, kuru Burve tur rokās.. viņa spēlē mūziku ar saviem pirkstiem un nelielie pilieni dejo, virpuļo, krīt, lido un ar saulstariem noauž varavīksni. Citi pilieni nobirst uz puķēm, iekrīt skurbinošā jasmīna maigajās lūpās, raspodiņu karafēs, rindojas gluži kā skatītāji uz zālesstiebriem. Saulē var redzēt, kā katrā no tiem mirguļo neliels krāsas gabaliņš - nozagts varavīksnei. Mirgo dzeltenas, zilas un zaļas, reizumis - violetas un sarkanas uguntiņas - reizumis, jo tie ir cietākie stari.
Reizēm Burvei varavīksnes ir vairākkārtīgas, bet šoreiz ir tikai viena. Varavīksnēm nav galu.. un tomēr Burve iemanās tās piesiet tās koku zaros, lai laumiņām vēsajos vasaras vakaros pēc sutīgās dienas būtu, ar ko plecus apsegt.
Tad viņa ar klusiem solīšiem, gluži kā lidodama, dodas paslēpt savus tīmeklīšus jauno egļu skuju pumpuros, kuri sudrabpelēki viz iz to zaļajiem svārkiem kā izsmalcinātas kleitas rotājums. Ir pienācis vakars un viņa dodas uz otru puslodi, kur arī mazi elfiņi gaida mētelīšus un šalles, kādu kleitiņu. Laumiņas paklausīgi satin gaismu kamolos un sakravā Burves somu, un viņa ar gaismas ātrumu pazūd vakarzvaigznes virzienā.
Šodien es biju Viņa - Burve. Ja vēlies, iemācīšu arī Tevi aust varavīksnes. Tikai Tev vajadzēs ūdens piles, tīmeklīšus un kristālskaidru prātu&domas. Un vēl Tu nevari būt jebkurš.
Nelielas dzirkstelītes, spīgodamas saulē, atšķeļas no dimantlietus un veido smalku lietus tīmeklīti, kuru Burve tur rokās.. viņa spēlē mūziku ar saviem pirkstiem un nelielie pilieni dejo, virpuļo, krīt, lido un ar saulstariem noauž varavīksni. Citi pilieni nobirst uz puķēm, iekrīt skurbinošā jasmīna maigajās lūpās, raspodiņu karafēs, rindojas gluži kā skatītāji uz zālesstiebriem. Saulē var redzēt, kā katrā no tiem mirguļo neliels krāsas gabaliņš - nozagts varavīksnei. Mirgo dzeltenas, zilas un zaļas, reizumis - violetas un sarkanas uguntiņas - reizumis, jo tie ir cietākie stari.
Reizēm Burvei varavīksnes ir vairākkārtīgas, bet šoreiz ir tikai viena. Varavīksnēm nav galu.. un tomēr Burve iemanās tās piesiet tās koku zaros, lai laumiņām vēsajos vasaras vakaros pēc sutīgās dienas būtu, ar ko plecus apsegt.
Tad viņa ar klusiem solīšiem, gluži kā lidodama, dodas paslēpt savus tīmeklīšus jauno egļu skuju pumpuros, kuri sudrabpelēki viz iz to zaļajiem svārkiem kā izsmalcinātas kleitas rotājums. Ir pienācis vakars un viņa dodas uz otru puslodi, kur arī mazi elfiņi gaida mētelīšus un šalles, kādu kleitiņu. Laumiņas paklausīgi satin gaismu kamolos un sakravā Burves somu, un viņa ar gaismas ātrumu pazūd vakarzvaigznes virzienā.
Šodien es biju Viņa - Burve. Ja vēlies, iemācīšu arī Tevi aust varavīksnes. Tikai Tev vajadzēs ūdens piles, tīmeklīšus un kristālskaidru prātu&domas. Un vēl Tu nevari būt jebkurš.
Powered by Sviesta Ciba