Vairs nav bubuļu:/
Kad mēs bijām mazi, likās tik šausminoši aizaujoši - istaba pilna visa kā, it īpaši naktīs. Noteikti bija vismaz divi, kas gribēja nodarīt ko ļaunu, mošķis, kurš glūnēja no stūra, skapja vai zem spilvena, rūķīši zem tepiķa un dzīvas "mantiņas".
Tagad bail no telpām nav nemaz, vien reizēm iedomājos, ka ir. Mēs pieaugam līdz ar to, ka viss ir izzināts... pārsteigumi ir, protams, piemēram, uz galda atrasta zeķe:) Tas ir diezgan neinteresanti un žēl. Bet vecāki jau nestāstīs pārbaidītam un brēcošam bērnam, ka briesmonīši istabā dzīvo vai lai neaizmirst šo iztēli, citādi nebūs interesanti, nē, viņi teiks, ka nav, viņi labākajā gadījumā pateiks, ka bubulis dzīvo upē.. vai vispār bērns būs tik izlutināts/pieaudzis, jo tagad jau visi vecāki moderni. Nu neaudzinās, lai kā gribētos, tā, kā audzināja tevi, citus.. Mums vairs nav mošķēni zem gultas, pat labie.
..neliela atkāpe nepatēmu. Es beidzot sapratu, no kā man ir bail.
Tagad bail no telpām nav nemaz, vien reizēm iedomājos, ka ir. Mēs pieaugam līdz ar to, ka viss ir izzināts... pārsteigumi ir, protams, piemēram, uz galda atrasta zeķe:) Tas ir diezgan neinteresanti un žēl. Bet vecāki jau nestāstīs pārbaidītam un brēcošam bērnam, ka briesmonīši istabā dzīvo vai lai neaizmirst šo iztēli, citādi nebūs interesanti, nē, viņi teiks, ka nav, viņi labākajā gadījumā pateiks, ka bubulis dzīvo upē.. vai vispār bērns būs tik izlutināts/pieaudzis, jo tagad jau visi vecāki moderni. Nu neaudzinās, lai kā gribētos, tā, kā audzināja tevi, citus.. Mums vairs nav mošķēni zem gultas, pat labie.
..neliela atkāpe nepatēmu. Es beidzot sapratu, no kā man ir bail.