Sīpolu mizu iztrūkums un krāsainais garastāvoklis
Vipii!!! Weed!!! Nokrāsoju daudz olu... Brūnas, raibas , ar ziliem plankumiņiem (karkade), stiebriņiem (macaroni), spatifilas lapiņas, kas veido spilgti dzeltenus nospiedumus (olu skaistumkaralienes), audekla nospiedumus (rūtiņas), kalanhoju, kuru nevaru samanīt...
Un gardas ar'. Man uznācis Lieldienu un pavasara gariņš, rausta aiz ausu ļipiņām un basām pēdām, kairina acis un zvirbuļus tajās, pat - ūja! - tūlīt plaucēs krokusus. Braukšu uz laukiem ar sencīšiem, bradāšu pa dubļiem, slēpšu olas, dekorēšu glāzes ar fizāļiem, ēdīšu aptulpjoto olu liķiera-vaniļas saldējumu un sapņošu uz vasarā uzceltās dīķa laipiņas. Kazi, varbūt zivis vēl dzīvas. Un rakstīšu eseju vēsturē, referātu ķīmijā un tagad pabeigšu ZPD. Nāksies vecvecākus atstāt vienus, bikiņ jau nežēlīgi..
Priecīgus svētkus, dārgie!!! :))*