Saulē kūstošas sniegpārslas krita uz slapja asfalta -

Vēl nedaudz miega ir acu kaktiņos un epiteti gulst cerebrum garozas veidotajās krokās, dziesmotās meitenes vaiņags uz durvju kliņķa, zaļā aproce nejauki grauž roku, jo ID kartes nav-nav-nav, dzeltens un bizes pavada aizvien, arī gaišas atmiņas, kā vienos tramvajā sirmi kungi pēc katras nodziedātas dziesmas saka: "Nu, tā!" un "Tā mazā daudz dziesmu zin!", kas zīmējās uz manu dziesmoto meiteni, kaut tāda ne viena vien.
Acis zaļākas.