pirms dažām dienām centos iet bomzī, lai nebūtu jādzīvo govs vasarnīcā, kur viss turpinās. pirmajā dienā kāda random sieviete man uz ielas uzdāvināja ēdienu. apēdu, tiku saindēts tādā veidā, kā govs jau 10x bija pieminējusi. izdzīvoju. atgriezos, lai apstiprinātu, ka tās dzeloņrajas vai tintes zivis (vārdi no Viņsaules noslēpumi) ir izvēlēti pareizi. Tās tiešām ir tādas trijstūrveidīgas būtnes, kas lēni "peld" pa gaisu un ar dzeloņiem dzeļ cilvēkus. Mani, gan, neaiztika - viegli tiku atpakaļ.
govs, es neesmu spējīgs tev pat iepļaukāt. tu provocē un provocē, bet šis mīkstais pidars nav spējīgs pat sievietei iesist. man diezgan kaitina tava uzvedība, bet varu arī saprast. ļoti daudzi mani ienīst, jo lielākajai daļai cilvēku ir visādi ļauni darbi un tie apzinās, ka elle tuvojas. un tad vēl tā telepātija - visi dzīvo bailēs un te viens lohs staigā un dzird viņu domas, atcerās viņu atmiņas, utt. starp citu, vismaz varētu nebaidīties no manis, jo es to nekontrolēju, nevaru pielietot kādos savtīgos nolūkos. to ieskatīšanos dvēselē kontrolē Auriels tikai tajos brīžos, kad tas man ir sargājoši. un labi, ka tā, jo es, vispār, diezgan naidpilns mērglis esmu, tāpēc es 100% kādā brīdī to pielietotu nelietīgi.
man ir ļoti grūti saturēt sevī tās dusmas par tik traku dzīves izvarošanu, tik kliedzošu elli. pēc tiesas un taisnības, man būtu tiesības nogalināt vismaz dažus no viņiem, bet nē... Latvijā ar likumu ir aizliegts nogalināt vai, vismaz, smagi piekaut. Latvijā tādus izdzimteņus kā manus radus sargā likums. un es nevaru to izlādēt uz nevienu citu, jo tie nav man neko ļaunu darījuši. un vainīgos nesodīs, sodīs mani. tad es nereti staigāju apkārt pavisam zvērā nikns, atļaujos skaļi kliegt (vai riet), totālā bomzī, jo man pilnīgi vienalga par citiem, normālajiem kropļiem. bet to nespēju izlādēt niknumu ir pats velns dāvinājis. tie ir smagi, smagi apdeguši spārni.