čūska jūsu mēles šķiet pārņēmusi jūsu dūres, nažus, prātus un likumus gaišie insomniaki gandrīz lepni starp jums staigā bez ādas jakām, bruņām ieročus līdzi nenēsājam čūskas mutē tas skanētu lepni, bet mēs esam jūsu kalpi pateicīgi un ar to varētu būt lepni jo jūs, čūsku nesēji, mūs ceļat debesīs un mēs, jūsu čusku apvārdotajos prātos vispretīgākie nesam jūs debesīs
jā, pēc šausmu filmu, holivudas skalas, tu pavisam traki izrīkojies, tā ka izdzēšās visiem. bet ļoti, ļoti reālā izpratnē ir: es nesu to, ko tu man izdarīji un vēl lielu daļu dzīves turpināji, bet tu nes to, ko tu man izdarīji un vēl lielu daļu dzīves turpināji. daudz īstāks vērtējums būtu: tu esi lielāks kalns nekā es dēļ tā.
es skatos uz tiem caurumiem un tām līnijām un pazūdu. nepietiekami pazūdu, tikai mirklīgi iegrimstu un atslēdzos. un labi ka tā, jo izdzertu bezdibeņus un vairs nemīlētu.
šodien mani visvairāk iepriecina divas svētības: redzēju kaut kādu spalvainu, maziņu dendrildeku, visskaistāko lupatu vīkšķi, ko šajā dzīvē esmu redzējis un otrs: bepec.
deep in a hole I dream snakes wriggling inside of me in a dark boiler-room, dazed I dream, I scream:
we are already there on our long and arduous journey crawling, weeping towards our target
those feet
having burned away all my strength my reason, my sight my ability to feel I exhale for one last time and everything darkness, the world, light and love ceases to be
jau atkal es cilvēka sviedros moku kaut kādu MI ģenerētu sūdu, speciāli debīli rakstītu, lai mani frustrētu, lai es varētu dzert un smēķēt un bļaģ... man patīk šī berze, šis vājprāts visaptverošais, klusi nemanāmais.