|
Jan. 10th, 2008|05:03 pm |
|
un tagad, tieši tagad deniņos iešāvās vēlme klejot pa Rīgas slapjajām ielām no kroga uz krogu, lēnām piedzeroties ar ginesiem, užavniekiem un bauskām, nemitīgi neskaidrā latvju mēlē runājot un kaļot pusārprātīgi reālus vispārējās pelēcības ekspluatācijas plānus, ap trijiem žēlīgā izsalkuma dēļ apcerēt, vai tuvāk ir pelmeņi vai kāds 24stundniekveikals, kur nopirkt kaut vai konservus ar rupjmaizes klaipu notiesāšanai turpat uz kāda stūra trepītēm vai jau pie nākamā alus kausa, jo ēdmaņa ir atnesusi jau vieglu atskurbšanu un līdz ar to nākušo apjausmu 'a naudas ta vēl gana'... pamosties kādā no centram tuvo draugu mājokļiem, virtuvē uz galda atrodot zīmīti 'ēdamo meklēt (es neatradu)' un, tā kā 'gauja' jau sen būtu vaļā, lēnām tenterēt tās virzienā, ausīs pārmaiņus ļaujot skanēt agrīnajiem pinkfloidiem un vienalgakādai ļeņingradai, pašam nakts klabēšanu aizstājot ar laimīgu bezdomu klusēšanu, lēnām uz mēles kārtojot vārdus 'četras karstmaizes un brenguli, lūdzu', plauktos lūkojoties pēc reiz aizsāktā padomju opusa par Staļiņingradas cīņām, pēc tā kārtējās neatrašanas izvelkot savu pratčetu, aizmirsties; izkustēties vienīgi vēlākā pievakarē, kad pirms 56 minūtēm pār lūpām kabatrunī būšu pārvēlis vārdus 'nu labi, pēc pusstundas pārķer krustojumā', šai vietā apstājoties visām apjaustajām i-dejām, ie-cerēm, plā-niem un sapņ-pilnām iekār-ēm. |
|