|
Jun. 30th, 2007|11:40 pm |
"Подземље" (1995, Kusturica)
- 10/10 ep;
- Astoņu gadu distance starp filmas atkārtotām vērošanām ir savādi papildinoša. Ainas, ko atcerējos vislabāk - sala, riteņkrēsls, murds, tuneļi... (nu jau vairs grūti nodalīt, ko atceros un ko gribu būt atcerējies) - veido savdabīgus pieturas punktus, noenkurojot savu izpratni par notiekošo un ļaujoties brīvākām interpretācijām un, iespējams, pat rūpīgākam detaļu vērojumam (ek, sanāca neliela atkāpe);
- Nez, vai izdejojot izdziedāts karš ir vieglāk panesams?
- Kā, sasodīts, Kusturicam izdodas savās TikĻotiNoVīriešuSkatījumaRedzētāsPasaules filmās panākt tik izteiksmīgu sieviešu tēlojumu? Labi, tā var būt nepieciešamība, savdabīga atsvara veidošana trakajiem vīrišķiem, bet tik un tā - pievērs uzmanību aktrišu kustībām, mīmikai, acīm un balsij, un būs grūti viņās neieķerties. Man vēl nav izdevies.
|
|