| Par robežām |
Jul. 9th, 2011|08:51 pm |
Nolēmu par velolietām neko jaunu nerakstīt, savu pateicis jau pirms gada. Atkārtošos, vēloties izvairīties no dažu savu ideālu par Cibu pilnīgas sagrāves. Lai šis egoistiskais motīvs apsplāpē jebkādas didaktikas pieskaņas. : "[..] Ideja par netīro kā sociāli konstruētu fenomenu ir pielietota pētījumos [..], kas mudina meklēt ne tikai sociālās,bet arī telpiskās kārtības netīrumus (šai gadījumā – atkritumus) kā aktīvas kategorijas, kas rosina pretrunas starp dažādiem aģentiem. Šādas pretrunas analītiski, iespējams, ir vairāk deskripcijas un dedukcijas jautājums – konfliktu gaita atklāj daudz par strīdnieku vietu sociālajā un simboliskajā pasaulē. Taču ne visas kategorijas un to lietojumi savstarpēji pārklājas, radot nesaprašanās iemeslu (un ne visi pārklājumi ir pretrunīgās attiecībās). Tomēr šajos laukos valda atšķirīgi pasaules skatījumi un dažādas intereses, kas noteiktos apstākļos – piemēram, trūkstot resursiem vai simboliem iegūstot pretrunīgas nozīmes – var saasināties līdz konfliktu līmenim. Attiecīgi ieinteresētie vērotāji (un arī dalībnieki) šīs situācijas dēvē par problēmām.
Joseph R.Gusfield analizējis, kā no situācijām ‘rodas’ publiskas problēmas. [Tā kā] sabiedrība dzīvo vairākās realitātēs vienlaicīgi, uzmanības pievēršanai vienai situācijai tāpēc ir izteikti selektīvs princips.
„Publisko problēmu kā struktūru analīze nozīmē atrast konceptuālo un institucionālo kārtīgumu (orderliness), kādā tie parādās publiskajā arēnā”; tas nozīmē aprakstīt ideju un darbību publiskošanās procesu ar noteiktām kognitīvām un morāles dimensijām (1981:8-9). [..] Šajā darbā izmantošu [Mērijas] Daglasas idejas par piesārņojumu, pārbaudot pieņēmumu: Rīgas satiksmes simboliskajā kārtībā riteņbraucējiem nav vietas Tāpat pārbaudīšu, vai velosatiksme ir iekļauta publisko problēmu lokā, un meklēšu aģentus, kas iesaistīti šīs idejas aktualizēšanā un kuriem, iespējams, tiek deleģēta atbildība [..]"
|
|