|
Aug. 23rd, 2007|12:36 am |
"Ha, esarīasarīesarīesarī griiiibbbuuu!", lēkāja eerenpreiss, īdot un spiedzot, un lēkājot, kas neļāva pieskarties klavai, lai īstenotu vēlmi un šobrīd līdzinātos vidējam cibiņam Rīgā .
Tikai nevaru izvēlēties izpausmes formu, tāpēc
A.
Ar čehu bairīti rokās izgāju ārā, lēni gaidot, kā no Pārdaugavas puses tuvojas negaiss, samirku, gandrīz priekā izbļaustījos un pēc stundas smaidīgi pusnosalis devos prom, prātodams, vai bērnībā apgūtē zibeņa attāluma mērīšanas metode (sekunžu skaits starp zibeni/pērkonu dalīts ar 3 ir vienāds ar zibens attālumu no manis kilometros) kanonādes apstākļos ir objektīvi piemērojama un vai vispār formula ir pareiza.
Bet būtībā jau pofig skaistuma priekšā/apakšā.
B.
Puskails augums
Alus ar ūdeni
Debesu vēnās.
C.
Bļe, kā apskaužu neaizmigušos/neaizmiegošos tūristus "Latvijā" un tos gudreļus, kam pietika prāta apliftoties uz to kāviņtursaucbāru!
D.
Tā gaidīju, tā gaidīju negaisa epicentru (ja tā to drīkst saukt) ejam tieši man pāri... Esmu ļoti, ļoti saskumis. Ak Debess, cik ilgi liksi man vilties? (fūu, ku pretīgi)
Būs gana.
|
|