| slikti būt sliktam |
Jan. 22nd, 2010|08:09 pm |
Aizgāju uz (arī Cibā) pārslavēto "Avatars". Kamerons, protams, spļauj piecreiz tālāk par "Surogātus" ražojošo kolēģi, taču drāmu no tā uztaisīt nespēj. Nu, diezgan skaista pasaka par smagi cietušu čali, kuram tiek dota iespēja iekarot princeses sirdi, izglābjot karaļvalsti pie viena un ne mirkli necīnoties paģirās par kaut kādām atbildības tēmām. Džarheda sapnis, that's all there is.
Daļēji vainoju pašradītās ekspektācijas - gāju uz filmu ar vizuāli grandiozu starprasu nodevību (mani interesējošākais grēks mākslā un vēsturē, Kaupo, Vlasovs, Jūda, Niedra... - mani varoņi), pretī saņēmu stāstu par alkatīgās korporācijas asinssuņu centieniem ekspropriēt teritoriju zem seksīgu/anorektisku aborigēnu (filmā nerādīja nevienu, uzsveru, nevienu pašu kroplu vai slimu zilainīti) igdrasiliem.
Smuki uztaisīts - noteikti. Labi izdomāts - nē. Pat manā freidlistē ir avatāri, kas mācētu uzražot scenāriju, kas būtu ij smalks, ij gudrs, ij pārdodams. Esmu drošs :)
p.s. Režisors pelnījis aizrīties ar Oskaru apzeltījumiem jau tādēļ vien, ka liek eks-jūras kājniekam (tipa vēl ar izlūka pieredzi) pret ložmetējiem organizēt masu kavalērijas uzbrukumu (rasei, kuras pārstāvji ir pārāki individuālā izveicībā un spēkā). Nemaz nerunājot par to, ka, acīmredzot, cilvēciņus vadājošais kosmoskuģis ir parasta konservu kārba orbītā, bez nopietniem ieročiem n'stuff, ko uzlaist tam sasodītajam zilainīšu serverim. Sci-fi, phh |
|