| turpinot domāt par grāmatām |
[Apr. 9th, 2010|03:27 pm] |
Cik atceros, vistiešākā ietekme uz manu rakstību (vai to, kā vēlētos rakstīt) formas ziņā pēc ābeces un dažām mācību grāmatām ir bijusi Markesa "Patriarha rudenim". Vairāk teikumu garuma kā interpunkcijas mazuma ziņā, protams. (Šādu apgalvojumu burvība slēpjas sarežģītajā pārbaudē - ej nu tagad meklē rokā savus skolas laika cerējumus. Tā nu te būvēju savu vēsturīti-mazbiogrāfiju-narrrratīvu, ar vairāk saiknēm, atsaucēm un smalkumiem kā kādu jebkad tas patiesi interesēs, priecājoties par diezgan glīti sagāzušos klucīškombināciju.) Lūk, tagad varēšu prātuļot par vārdapvienošanas niķa iedvesmas iemeslu. Tomēr jautrāk, kā vērot zāles dīgšanu. |
|
|