| sendienas, nedienas un ?dienas |
[Oct. 13th, 2009|01:18 am] |
| [ | ausīs |
| | Ludovico Einaudi | ] |
"Dienu" cītīgi lasīju no 90-to sākuma līdz apmēram 2004.gadam, kas ģimene pie brokastu galda pārtrauca sadalīt to pa sadaļām, nevienu neapdalot. Sākumā sekoju līdz kā ziņkārīgs bērns, kam ļauts piekļūt pieaugušo pasaulei, vēlāk jau novērtējot to ļoti svarīgu informācijas avotu, no dažu tēmu izgriezumiem vēl vidusskolas sākumā kombinējot referātus un ZPD. Tad nāca internets, paralēlā, ja ne saistītā, vispirms avīzes pielikumu katastrofas, tad arī galvenā - sociālpoltiskā apskata - kvalitātes pazemināšanās un lēna izšķīšana. Pats varēju novērtēt arī universitātes bibliotēkā atrodamo vietējo un starptautiskā preses klāstu. No vietējiem laikrakstiem "Diena" joprojām tika pārlapota visbiežāk (un arī visātrāk, šķiet).
Ja man prasīsiet, ar kādiem vārdiem tā man pozitīvi asociējās, vispirms nosauktu- ar Raudsepu, Bišofu, Kasparānu, Alberti, Briedi un varbūt arī Slogu (līdz Zatlerepopejai - noteikti), arī pie Naumaņa tā mīļi pierasts. Gan jau kādu izlaidu. Kādi tēli atmiņā dominēs arī pēc gadiem? Globuss un milzu platatvērumi ar melnbaltām bildēm, ārzemju un Latvijas ziņu lapas, arī TV prieki un bēdas, Supertopsis (mēģināju piedalīties, atzīstos).
Ko tālāk? Nezinu. Priecātos, ja kāds finansētu aizgājušos avīzes-'skrejlapas' formāta aizpildīšanai, kurā dominētu analīze (bla bla bla, nodrāzta frāze), nevis 12-36 stundu vecu ziņu apskats un dzīvesstili - sorry, man avīze nav vajadzīga labai laika pavadīšanai. Īsi sakot, es gribu lasīt ko tādu, ko radīt ļauj vien plašs (anonīmu) kontaktu tīkls un spēja apstrādāt un tālāk nodot informāciju. Zināmā mērā tā būtu atgriešanās pie saknēm, tiešas autoru un publikas sadarbības, kurā vārdkopai 'redakcionālā politika' nav it nekādas nozīmes.
upd. Jā, un, tā kā uzskatu, ka akadēmiķu teksti tipogrāfijas sasniedz pārāk reti, tās hipotētiskās Jaunās Avīzes lapās viņu bez atlīdzības piedāvātus rakstus vēlētos redzēt vismaz pāris reizes mēnesī. |
|
|