kino |
[Apr. 16th, 2008|01:16 pm] |
"А зори здесь тихие" (1972) pēdējoreiz biju redzējis pirms trim gadiem, kad vietējā Krievijas vēstniecība par godu Uzvaras svētkiem (tas ir, fašisma sakāves 50gadei) demonstrēja virkni kara filmu. Tikko noskatījos vēlreiz, un arī tagad viegli 'nesaprotu' - labs stāsts, kauju inscenējumi, operatora darbs, bet tad ik pa brīdim sižetā ielec jocīgas atmiņu fikcijas un sadzīviskos tekstos iespraucas patosa vai traģisma pilnie dialogi ("Ja znaju, ti ļubiš", saka puisis par meitenei uzdāvinātās grāmatas autoru, viņai atbildot "Ņemci Minsk vzjaļi" (pardon my russian)). Ja salīdzinu, arī 2008.tā pavasarī iespaidi palikuši patīkami. Šī noteikti nebija sliktākā toreiz Krievijas Kultūras centra 'akcijā' demonstrētā filma.
|
|
|
|
[Apr. 16th, 2008|02:00 pm] |
DELFI: "Jelgavas lopkopji uz izdzīvošanas robežas".
Skaisti, skaisti. Nabaga republikas nozīmes pilsētas mērs Rāviņš ar kompāniju jau gadiem mēģina visus pārliecināt par Jelgavu kā atdzimstošu rūpniecības pilsētu (vienu brīdi pat paši tā kā noticēja), bet te pēkšņi transformējas tādā kā ne visai sekmīgā (kolholza) priekšsēdētājā.
P.s. Ziņas virsraksts pirmavotā ("Zemgales Ziņās") - "Lopkopji - uz izdzīvošanas robežas" |
|
|