| |
[Jul. 6th, 2007|01:34 pm] |
Mani gremž tas, ka Haralds Sīmanis nav bards. Sīkums jau, salīdzinot ar viņa bārdu, dziesmuspēļprasmi un balsi, bet tomēr... Bards - tas vienkārši skan kruta. |
|
|
| Žēlabas |
[Jul. 6th, 2007|07:14 pm] |
Teorētiski pavecās Toshibas 60 GB cietnim patiešām vajadzētu apmierināt manas ikdienas prasības. Bez jokiem, jo, galu galā, tjapļapam pēc būtības nevajadzētu būt audio/video un citu -o failu -tēkām. Tām man ir ārējais disks.
Praksē 60 GB neciešami kaitina - ir par īsu, galvenokārt mūzikas lādītes dēļ, kas šobrīd tā aizņem 38 GB. Tas jau ir pārāk daudz - dienas gaitā mainīgo iegribu un garastāvokļu apmierināšanai ar 30litrīgu krājumu pietiek atliektiem galiem. (Pustehniska atkāpe - paplašināt nevar, nomaiņai atdot negribu - man tiešām tā kaste ir vajadzīga katru dienu, un galu galā - jāaudzina raksturs, nepadodoties kapitālistisko cūku iegribām).
Bet, ai, ausīm tīkamo jaunieguvumu ir krietni vairāk par dziesmelēm, ko kritiski salīdzinošais prāts ļauj izmest, un šodien jau atkal pēc sistemātiskas un atkārtotas 'waiting list' izsijāšanas uz T. aizceļoja apm.25 jauni vārdi ar 40 albumiem, sistēmai beigās drūmi izdvešot par atlikušiem 168 brīviem Mb. Varēja būt sliktāk, sevi mierinu (ir bijis). Sekoja apņēmīga rievas pierē ievilkšana, ko nosaucu par Grūto Lēmumu Laiku un sēšanās pie pūra filtrēšanas.
Skaitu Play Count, pārskatu Artist, reizēm pat Ratings (ko patiesībā vērtēju kā mēslīgu opciju), klausos kādu laiku neklausīto un sūdzos SC, sevi mierinot ar domu, ka galu galā mani jau pēc divām stundām glābs FutureShorts un vīns.
|
|
|