| re.cenzija |
Jan. 26th, 2009|11:13 am |
"[..] Taču tāpat kā ikvienā no iepriekšējām klausīšanās reizēm nepamet
sajūta, ka tā notiek tikai eksperimentēšanas pēc nevis ar mērķi atrast
piemērotāku muzikālās izpausmes veidu vai spēcīgāk iedarboties uz
klausītāju prātiem un sirdīm. [..]
Vizuālās mākslas analoģiju būtu gleznotāju sanākšana bariņā, lai
apspriestu, kā krutāk varētu uzzīmēt zirgu. “Davai, uzzīmējam vēl divas
kājas uz muguras!” viens teiktu. “Aha, un pakaļkāju vietā varētu
iebliezt… SARŪSĒJUŠAS ATSPERES! Un, un, un vēl – lāzerus no acīm!” otrs
izsauktos. Pēc tam droši vien sāktos brutāls anālais sekss ar
izsaucieniem “Awesome! Ģeniāli! High five!” un tā tālāk. Lielisku lietu
un paņēmienu apvienošana vēl negarantē tikpat lielisku iznākumu, kā
reiz pārliecinājos, pagatavojot griķus ar kotletēm un ievārījumu.
Abas iepriekšējās rindkopas būtībā varētu svītrot, ja mūzika spētu
aizraut vai kā citādi pārņemt savā varā. Un izskatījās, ka vairumu
klausītāju tā patiešām spēja aizraut. Tātad vaina droši vien slēpjas
manī [..]"
Varbūt spējat uzminēt apskatīto koncertu tāpat. Ja nē, avots: roks.nemirst.
|
|