| atpakaļ pie Konta |
Jan. 25th, 2009|01:08 am |
Posta laika pozitīvais ieguldījums - sociologiem sniegta iespēja atkal nolaisties uz zemes un beigt brīvajā laikā krāmēties ar semantiku, dzīvesstāstiem vai vizuālo antropoloģiju*, maizīti pelnot haltūrās 57 šaraškina kantoros, pildot absurdus valsts vai privātā sektora pasūtījumus. Beigas miera dzīvei, ja par to uzskatīja pēdējo trīs gadu sviedrētavas.
'Projektu vadītājs ir miris, lai dzīvo projektu vadītājs!'. Pirmie krita asistenti, pāri viņu līķiem uz dzotiem metas knapie maģistranti. Sprāgst parādu mīnas, tiek uzspraustas cenu dempinga bajonetes, Klientu Nāve badīgu ķetnu izgrābj intervētājus, mārketingā ar tuvcīņu vairs nekrāmējas, lido Ballistiskie Zemsvītras sitieni vai tiek doti precīzi MegaAsprātības triecieni - tiek visiem vai nevienam.
Skaudro tēmu uzplaukums, labie cibiņi! 'izdzīvošanas stratēģijas', 'bankrota ietekme uz sociālajām attiecībām' - lūk, ko varēs smērēt skolojamie pasniedzējiem, lai saņemtu atzinīgu krekšķi 'par aktualitāti'.
*Ērtībām gan paliek dziļās pašrefleksijas, nekļūsim taču par mežoņiem. |
|