|
Dec. 30th, 2008|01:29 am |
vēl bez skolas kino kaujas robotfilmas nevaru atcerēties divu citu kinoproduktu nosaukumus. Tie ir vienreiz un sen sen redzēti, un atmiņā atstājuši iespaidu, ka varētu kaut kad noskatīties atkal. No pirmās atceros to, ka tā bija par dziļā betona bunkurā sēdošu vientuļu un novecojušu kareivi. Viņš pēc sazin cik ilga laika izlīda no tā 'kapa', slims un tamlīdzīgi, un viņam pretī stāvēja maza meitenīte, šķiet, baltā kleitā ģērbusies. Melnbalta, šķiet, Eiropā uzņemta.
Un no otras prātā palicis jau kas vairāk. Tā bija par vīrieti, kurš ceļo laikā, nokļūstot, šķiet, otrajā pasaules karā. Knifs - pašas 'paraušanas' neprognozējamība, kas, piemēram, varēja notikt rīta dušas laikā. Vēl bija iespaidīga aina ar izmēģinājumu laukā no kaujas gāzes mirstošiem (iespējams) esesiešiem.
Nespēja atcerēties nosaukumus un patīkami epizodiskās atmiņas summējas pietātē, kas liek info uzpeldēšanu gaidīt kā likteņa/nejaušības piespēlētu vēlību, ko nedrīkst aptraipīt ar meklēšanas piepūli. Rezultātā, piemēram, zināmu kinožanru vēstures aprakstus lasu divtik uzmanīgi, un neveiklajos sarunas pārrāvuma brīžos man ir vismaz viens glābšanās riņķis. |
|