|
Nov. 6th, 2008|10:17 pm |
|
Laiks reizēm no tveramībai bezgaltālas apjausmas savu skāvienu spēj sažmiegt tuvu līdz zilumu atstāšanai, ja ne uz ādas, tad noskaņojuma gan. Tik intensīvo tā klātbūtni varētu salīdzināt ar alpīnistu piedzīvotajām sajūtām, no retinātās atmosfēras lēnām nolaižoties ar skābekli labāk piesātinātos gaisa slāņos. Citos vārdos, jau atkal bija mirklis, kad kas ap mums nemitīgi esošs atgādina par sevi, izraisot emociju jūkli, viss viens, lādošu vai dievinošu - tam tāpat tikpat liela nozīme kā termītu pieteiktam badastreikam pret radioaktivitāti. |
|