| vakar |
Nov. 1st, 2008|10:53 pm |
|
dun dun bija ļoti klausāmi (ja neņem vērā pirmās minūtes), bet mum klausoties a) lielāka alkohola koncentrācija asinīs vai b) miegainums būtu nācis tikai par labu. Pirmā puse bija garlaicīgi tik akustiska, ka vilka jau uz dream pop žanru, vēlāk jau trokšņu skaits patīkami auga. Galu galā paliku ļoti apmierināts, kaut kā biju rēķinājies ar iespēju, ka viņiem neskanēs nu itin nemaz. Iespējams, mūziķiem šī iespēja bija iesēdusies prātā visa koncerta garumā. |
|