nē, manis nav un man neko nevajag

mans primais gmail epasts ir 03/02/2006 ar subjectu 'Maaciibas' un sākās ar uzrunu 'Taatad draugi, radi, gjimene un citi zveeri!', jā, un ir notorch, kurš baigi mācīties bija sataisījies :)

Biju pie jūras. Sadzēros vīnu. Nebija īpaši garšīgs.
Tagad neatteiktos uzpīpēt.

Gribās kaut ko uzrakstīt, bet īsti nevar saprast, no kura gala lai sāk.

The Bro code   :)

The Economist Slakteri salīdzina ar Boratu

pats raksts

pankūku?

Patiess laimīgas un pilnvērtīgas dzīves noslēpums ir māka atšķirt patiesās, būtiskās vērtības no nebūtiskām. Jūra, kas mūs ieskauj, saule, kas dod mums dzīvību, zvaigznes un mēness, kas spīd debesīs - tās ir būtiskās vērtības. Tās ir mūžīgas, un tās mums dotas, lai mēs vienmēr atcerētos, ka mūs ieskauj noslēpumainais, lai atgādinātu, ka mūsu pasaule ir pilna brīnumu, šī pasaule ir jāapbrīno, un tā palīdzēs īstenot mūsu sapņus. Taču mēs esam sākuši būvēt paši savu pasauli uz nebūtisku vērtību pamatiem. Mēs atsakamies no saviem sapņiem un uzskatam, ka vienīgais iemesls, kāpēc mēs dzīvojam ir zivju ķeršana - cik vien daudz iespējams, pēc iespējas vairāk.

/Serhio Bambarens/