edenesdarzs

edenesdarzs @ 11:17 pm: Pašizolācija diena nr.8
Līdz divpadsmitiem noturos ziņas nelasot. Mīļā miera labad sestdienas rītu sāku mierīgi, ar kafiju (un pietiekami daudz piena), ar priecīgām bildēm un ziņām no mājām. Ārā šķiet ir fantastisks laiks, kaķis uz palodzes vēro putnus kokos. Bažīgi atveru ziņas. 13 jauni gadījumi. Labi nav, slikti arī, kaut kur pa vidu. Šodienas plāns ir piekopt māju un atpūsties. Gribu iziet arī ārā, bet pēc vakardienas Maximas apmeklējuma, ir skaidrs, ka cēsiniekiem par vīrusiem, distancēm un citām lietām ir vienalga. Mana pastaiga būs gar atvērto logu.

Jāiznes kaķa smiltis. Kastītes tīrīšana un atkritumu iznešana vienmēr ir bijis vairākkārtējs roku mazgāšanas process, bet tagad rokas mazgāju “pareizi” un tas prasa daudz vairāk laika un uzmanības. Aizdomājos par to, ka visu savu garo mūžu rokas vienmēr mazgāju nepareizi, nepietiekami rūpīgi. Mazais prieks - kāpņutelpā nevienu nesatieku.

Citi arī sākuši poamanīt, ka rokas sejai pieskaras vismaz pāris reizes stundā? Kā cilvēkiem izdodas to nedarīt?

Šodien apraudājos. Tāpat vien. Laikam sakrājušās emocijas. Nav mans prāts radīts tikt galā ar tik lielām problēmām un bailēm. Vakarpusē secinu, ka viss un visi mani kaitina, pilnīgi skaidrs, ka vaina ir manī un manos nervos.

Šodien pamanījos nedomāt par kakla sāpēm, temperatūru vai jevkādiem citiem simptomiem. Dažzreiz hipohondrija tik ļoti nogudrina, ka nav spēka pat hipohondrēties. Nogurums noguruma galā, un ir taču sestdiena. Sāku domāt, ka jāmaina dzīvesveids, nu tā, Jaunā gada stilā, ar veselīgāku ēšanu un vingrošanu. Citādi pavisam bēdīgs skats uz dzīvi.